„Nāc Man līdzi”, izrādot kristīgo mīlestību un kalpošanu
Mēs, Glābēja pēdējo dienu mācekļi, nākam pie Viņa, mīlot un kalpojot Dieva bērniem.
Nobela laureāts Elijs Vīzels atradās slimnīcā, atkopjoties pēc sirds operācijas, kad viņu apciemoja viņa piecgadīgais mazdēls. Mazais puika, lūkojoties vectēva acīs, redzēja viņa sāpes. „Vectēv,” viņš jautāja, „ja es tevi mīlētu vairāk, vai tev sāpētu mazāk?”1 Šodien es uzdodu līdzīgu jautājumu katram no jums: „Vai mīlot Glābēju vairāk, mēs cietīsim mazāk?”
Kad Glābējs aicināja Savus mācekļus Viņam sekot, viņi dzīvoja atbilstoši Mozus likumam, tajā skaitā — „aci pret aci un zobu pret zobu”,2 bet Glābējs ieradās piepildīt šo likumu caur Savu Izpirkšanu. Viņš mācīja jaunu doktrīnu: „Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs ļaunprātīgi izmanto un kas jūs vajā.”3
Mācekļiem tika mācīts atteikties no miesīgā cilvēka un pievērsties Glābēja mīlošajiem un gādīgajiem ceļiem, aizstājot strīdus ar piedošanu, laipnību un līdzcietību. Ne vienmēr bija viegli ievērot jauno bausli — „citam citu mīlēt”.4 Kad mācekļi uztraucās par saiešanos ar grēciniekiem un noteiktām ļaužu grupām, Glābējs pacietīgi pamācīja: „Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.”5 Jeb, kā to paskaidroja kāds Mormona Grāmatas pravietis: „Kad jūs kalpojat saviem tuvākajiem, jūs patiesībā kalpojat savam Dievam.”6
Mēs, Glābēja pēdējo dienu mācekļi, nākam pie Viņa, mīlot un kalpojot Dieva bērniem. To darot, mēs nevaram izvairīties no bēdām, grūtībām un ciešanām miesā, bet garīgo ciešanu mums būs mazāk. Pat pārbaudījumu brīžos mēs varam pieredzēt prieku un mieru.
Mūsu kristīgā mīlestība un kalpošana parasti sākas mūsu mājās. Vecāki, jūs esat aicināti būt par mīlošiem skolotājiem un misionāriem jūsu bērniem un jauniešiem. Viņi ir jūsu klausītāji. Uz jums gulstas atbildība — palīdzēt viņiem tapt pievērstiem. Patiesībā mēs visi cenšamies tapt pievērsti, kas nozīmē — tikt piepildītiem ar Glābēja mīlestību.
Sekojot Jēzum Kristum, Viņa mīlestība mūs motivē atbalstīt citam citu mūsu laicīgās dzīves ceļojumā. Mēs nevaram to paveikt vieni.7 Jūs jau agrāk esat dzirdējuši mani dalāmies ar šo kvēkeru sakāmvārdu: „Spārno mani, un es spārnošu tevi, un mēs pacelsimies kopā.”8 Kā mācekļi, mēs sākam to darīt brīdī, kad tiekam kristīti, parādot savu gatavību „nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli”.9
„Mācot cits citam valstības mācību”, mēs mīlam un kalpojam cits citam.10 Vecāki un vecvecāki, mums ir tendence žēloties par to, ka skolās nemāca morālo stāju. Bet ir daudz kas, ko mēs varam darīt. Mēs varam izmantot mācīšanas iespējas mūsu ģimenēs — proti, jau tagad. Neļaujiet tām paslīdēt garām. Kad rodas iespēja dalīties ar savām domām par evaņģēliju un dzīves mācībām, pārtrauciet iesākto, apsēdieties un parunājiet ar saviem bērniem un mazbērniem.
Mums nav jāuztraucas, ka neesam profesionāli apmācīti evaņģēlija skolotāji. Neviena klase vai rokasgrāmata nav tik noderīga, kā personīgās Svēto Rakstu studijas, lūgšana, pārdomāšana un Svētā Gara vadības meklēšana. Svētais Gars jūs vadīs. Es jums apsolu: aicinājums — būt par vecākiem — ietver dāvanu mācīt veidos, kas ir piemēroti tieši jums un jūsu bērniem. Atcerieties: Dieva spēks — mūs ietekmēt rīkoties taisnīgi — ir Viņa mīlestība. Mēs Viņu mīlam, „jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis”.11
Jaunieši, jūs esat vieni no mūsu ietekmīgākajiem evaņģēlija skolotājiem. Jūs nākat uz baznīcu mācīties, lai jūs varētu doties mājās, lai mācītu un kalpotu savai ģimenei, kaimiņiem un draugiem. Nebaidieties. Izmantojiet ticību, lai liecinātu par to, kas ir patiess. Padomājiet par to, kā misionāri aug, jo uzticīgi dzīvo svētu dzīvi — izmantojot savu laiku un talantus un daloties liecībā, lai kalpotu un svētītu citus. Daloties savā liecībā par evaņģēliju, jūsu liecība augs un jūsu uzticība pieaugs.
Īpaši efektīva kristīgā kalpošana notiek ģimenes Svēto Rakstu studiju laikā, ģimenes lūgšanas laikā un ģimenes padomes sanāksmēs. Jau vairāk nekā simts gadus Baznīcas vadītāji mūs aicina reizi nedēļā atvēlēt laiku ģimenei — laiku bez traucēkļiem. Bet daudzi no mums vēl aizvien palaiž garām šīs svētības. Ģimenes mājvakars nav mammas un tēta lekcija. Tas ir mūsu ģimenes laiks, kad dalīties ar vienkāršām evaņģēlija mācībām un pieredzēm, lai palīdzētu bērniem mācīties, kā rūpēties un dalīties, jautri pavadīt kopā laiku, kopā liecināt un kopā augt un attīstīties. Katru nedēļu noturot ģimenes mājvakaru, mūsu mīlestība citam pret citu kļūs stiprāka un mums būs mazāk ciešanu.
Atcerēsimies, ka svarīgākais darbs, ko veicam mūsu ģimenēs, notiek caur Svētā Gara spēku. Katru reizi, kad dusmās paceļam savu balsi, Gars pamet mūs un mūsu ģimenes. Kad runājam mīlestībā, Gars var būt kopā ar mums. Vienmēr atcerēsimies, ka mūsu bērni un mazbērni vērtē mūsu mīlestību pret viņiem pēc tā, cik daudz laika mēs viņiem veltām. Taču, pats svarīgākais, nekad nezaudējiet pacietību un nepadodieties!
Svētie Raksti mums māca, ka tad, kad daudzi Debesu Tēva gara bērni izvēlējās nesekot Viņa plānam, debesis raudāja.12 Daudzi vecāki, kas ir mīlējuši un mācījuši savus bērnus, arī raud, kad viņu pieaugušie bērni izvēlas nesekot Tā Kunga plānam. Ko vecāki var darīt? Mēs nevaram lūgt, lai tiktu atņemta cita cilvēka rīcības brīvība. Atcerieties pazudušā dēla tēvu, kurš pacietīgi gaidīja, kad viņa dēls „nāks pie atziņas”, visu laiku lūkojoties pēc viņa. Un, „viņam vēl tālu esot”, viņš skrēja pie dēla.13 Mēs varam lūgt pēc palīdzības, lai zinātu, kad runāt un ko teikt, un, jā, dažkārt — kad paklusēt. Atcerieties, ka mūsu bērni un ģimenes locekļi jau reiz izvēlējās sekot Glābējam pirmslaicīgajā esamībā. Reizēm šīs viņu svētās sajūtas spēj atkal atmodināt tikai viņu pašu dzīves pieredzes. Galu galā viņiem pašiem ir jāizvēlas, vai mīlēt un sekot Tam Kungam.
Ir vēl viens īpašs veids, kādā mācekļi parāda Glābējam savu mīlestību. Šodien es izsaku savu pateicību visiem tiem, kas kalpo Tam Kungam, kalpojot par aprūpētājiem. Cik ļoti Tas Kungs jūs mīl! Savā klusajā, nemanāmajā kalpošanā jūs sekojat Viņam, kurš apsolīja: „Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās atklāti.”14
Man prātā nāk mans kaimiņš, kura sievai ir Alcheimera slimība. Viņš katru svētdienu viņai palīdz saģērbties Baznīcas sanāksmēm, izķemmē viņai matus, uzliek kosmētiku un pat iekar auskarus. Sniedzot šo kalpošanu, viņš ir bijis piemērs katram mūsu bīskapijas vīrietim un katrai sievietei — būtībā visai pasaulei. Kādu dienu viņa sieva viņam pateica: „Es gribu tikai atkal redzēt savu vīru un būt kopā ar viņu.”
Viņš viņai atbildēja: „Es esmu tavs vīrs.”
Viņa mīļi atbildēja: „Ā, labi!”
Runājot par tiem, kas rūpējas par citiem, es nevaru nepieminēt kādu īpašu aprūpētāju manā dzīvē — Glābēja īpašo mācekli man — manu mūžīgo dzīvesbiedri Mariju. Viņa sevi visu ir atdevusi žēlsirdīgā audzināšanā un mīlestībā. Viņas rokas atspoguļo Viņa maigo un atbalstošo pieskārienu. Manis šeit nebūtu bez viņas. Un ar viņu es spēšu pastāvēt līdz galam un būt kopā mūžīgajā dzīvē.
Ja jūs ejat caur dziļām ciešanām kopā ar citiem vai vieni, es jūs aicinu ļaut, lai Glābējs ir jūsu aprūpētājs. Atbalstieties uz Viņa atplestajām rokām.15 Pieņemiet Viņa mierinājumu. „Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums,” Viņš apsola.16
Brāļi un māsas, ja mēs vēl to neesam pilnībā izdarījuši, pievērsīsimies vairāk piedošanai, laipnībai un mīlestībai. Atsauksim karu, kas ir mūsu miesīgā cilvēka sirdī, un pasludināsim Kristus rūpes, mīlestību un mieru.17
Ja „jūs esat nonākuši pie atziņas par Dieva godību [un labestību]”18, un „Grēku Izpirkšanu, kas bija sagatavota kopš pasaules radīšanas”19, „jums nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot miermīlīgi. … Un jūs nepieļausit saviem bērniem, … ka viņi pārkāptu Dieva likumus un cīnītos un ķildotos viens ar otru. … bet jūs … mācīsit viņiem mīlēt vienam otru un kalpot cits citam”.20
Īsi pirms Glābēja sišanas krustā, Viņš Saviem apustuļiem mācīja: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.”21 Un, „ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles”.22
Es liecinu, ka Glābēja attieksme pret mums ir tāda, kā to attēlo Torvaldsena statujas Kristus izstieptās rokas. Viņš aizvien ir izstiepis Savas rokas23 , aicinot: „[Nāciet] Man līdzi!” Mēs viņam sekojam, mīlot un kalpojot cits citam un ievērojot Viņa baušļus.
Es sniedzu savu īpašo liecību, ka Viņš dzīvo un mīl mūs ar pilnīgu mīlestību. Šī ir Viņa Baznīca. Tomass S. Monsons ir Viņa pravietis uz Zemes šodien. Es lūdzu par to, lai mēs varētu mīlēt mūsu Debesu Tēvu un Viņa Dēlu vairāk un ciestu mazāk. Jēzus Kristus vārdā, āmen.