Ticību nosaka nevis nejaušība, bet gan izvēle
    Footnotes

    Ticību nosaka nevis nejaušība, bet gan izvēle

    Ticība Jēzum Kristum ir Debesu dāvana, kas tiek saņemta, ja mēs izvēlamies ticēt un ja mēs tiecamies pēc tās un turamies pie tās.

    Glābējs saskatīja, cik stipra vai vāja bija apkārtējo cilvēku ticība. Kādai sievai Viņš atzinīgi teica: „Tava ticība ir liela.”1 Par citiem Viņš žēlojās: „Jūs mazticīgie.”2 Dažiem Viņš jautāja: „Kur ir jūsu ticība?”3 Un vēl kādu Jēzus izcēla: „Ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”4

    Es vaicāju sev: „Cik lielu ticību Glābējs saskata manī?” Un šovakar es vaicāju jums: „Cik lielu ticību Glābējs saskata jūsos?”

    Ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, nav kaut kas ēterisks, kas lidinās pa gaisu. Ticību mēs neiegūstam nejauši, un tā mums netiek dota piedzimstot. Kā teikts Rakstos, tā ir „paļaušanās … pārliecība par neredzamām lietām.”5 Ticība izstaro garīgo gaismu, un šī gaisma ir saskatāma.6 Ticība Jēzum Kristum ir Debesu dāvana, kas tiek saņemta, ja mēs izvēlamies ticēt7 un ja mēs tiecamies pēc tās un turamies pie tās. Jūsu ticība vai nu kļūst stiprāka, vai arī tā kļūst vājāka. Ticība ir spēka princips, tā ir svarīga ne tikai šajā dzīvē, bet arī mūsu attīstībā viņpus priekškara.8 Ar Dieva labvēlību mēs kādu dienu tiksim izglābti caur ticību Viņa Vārdam.9 Jūsu ticības nākotni nosaka nevis nejaušība, bet gan izvēle.

    Jauna brazīlieša ticība

    Pirms mēneša es Brazīlijā tikos ar Aroldo Kavalkanti. Viņš tika kristīts 21 gada vecumā, pirmais Baznīcas loceklis savā ģimenē. Viņa ticība dega spoži, un viņš nekavējoties sāka gatavoties kalpot misijā. Diemžēl Aroldo mātei tika atklāts audzējs. Pēc trīs mēnešiem, tikai dažas dienas pirms savas nāves, viņa pauda Aroldo savas lielākās bažas. Nebija citu radinieku, kas palīdzētu. Aroldo vajadzētu uzņemties pilnu atbildību par savām abām jaunākajām māsām un savu jaunāko brāli. Viņš to svinīgi apsolīja savai mirstošajai mātei.

    Kavalkantes brālis un māsas

    Pa dienu viņš strādāja bankā, bet vakaros mācījās universitātē. Viņš turpināja turēt savas kristību derības, taču viņa cerība uz pilnlaika misiju bija zudusi. Viņa misija bija rūpes par savu ģimeni.

    Pēc vairākiem mēnešiem, sagatavojot Vakarēdiena sanāksmes runu, Aroldo studēja vārdus, ko Samuēls pārmetoši teica ķēniņam Saulam: „Paklausība,” viņš lasīja, „ir labāka nekā upuris.”10 Aroldo saņēma šķietami neiespējamu pamudinājumu, ka viņam ir jāpaklausa pravieša aicinājumam kalpot misijā. Nebaidoties no gaidāmajiem šķēršļiem, viņš virzījās uz priekšu ar ārkārtīgi lielu ticību.

    Elders Aroldo Kavalkante

    Aroldo krāja katru Brazīlijas monētu — kruzeiro, ko vien varēja. 23 gadu vecumā viņš saņēma savu misijas aicinājumu. Viņš pateica savam brālim, cik daudz naudas noņemt no viņa konta ģimenei katru mēnesi. Aroldo joprojām nebija pietiekami daudz naudas, lai pilnībā apmaksātu savu misiju un sava brāļa un māsu dzīvošanas izdevumus, taču viņš ticībā iestājās misionāru skolā. Pēc nedēļas viņš saņēma pirmo no daudzajām svētībām. Banka, kurā strādāja elders Kavalkante, negaidīti divkāršoja naudas summu, ko viņam izmaksāja, pārtraucot darba attiecības. Šis un citi brīnumi nodrošināja nepieciešamos līdzekļus viņa misijai un ģimenei viņa prombūtnes laikā.

    Kavalkantes ģimene pašlaik

    Pēc divdesmit gadiem brālis Kavalkante tagad kalpo par Recifes Brazīlijas Boa Viagemas staba prezidentu. Atskatoties pagātnē, viņš par to laiku teica: „Cenšoties dzīvot taisnīgi, es sajutu Glābēja mīlestību un vadību. Mana ticība pieauga, ļaujot man tikt galā ar izaicinājumiem.”11 Aroldo ticību noteica nevis nejaušība, bet gan izvēle.

    Ir daudzi kristieši — vīrieši un sievietes — ar dziļu ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, un mēs viņus cienām un godājam.

    Vairs neesam uz neitrālas zemes

    Bet brāļi, mums ir dots kas vairāk par to: mēs esam apdāvināti ar Dieva priesterību, ar Dieva spēku, ko uz Zemes atjaunojuši svēti eņģeļi. Tas padara jūs atšķirīgus. Jūs vairs nestāvat uz neitrālas zemes. Jūsu ticība pieaugs nevis nejaušības, bet gan izvēles dēļ.

    Tas, kā mēs dzīvojam, stiprina vai vājina mūsu ticību. Lūgšana, paklausība, godīgums, domu un darbu tīrība, pazemība un nesavtība palielina ticību. Bez tā mūsu ticība vājināsies. Kādēļ Glābējs teica Pēterim: „Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos”?12 Tādēļ, ka pastāv pretinieks, kuram ir prieks sagraut ticību! Nerimstoši sargājiet savu ticību.

    Godīgi jautājumi

    Atbilžu meklēšana uz godīgiem jautājumiem ir nozīmīga daļa no ticības veidošanas, un mēs pielietojam gan savu intelektu, gan sajūtas. Tas Kungs ir teicis: „Lūk, Es pateikšu tev tavā prātā un tavā sirdī.”13 Ne visas atbildes nāks nekavējoties, taču vairākums jautājumu var tikt atrisināti caur patiesu studēšanu un atbilžu meklēšanu no Dieva. Garīgas atbildes mēs neradīsim, ja izmantosim savu prātu bez savas sirds. „Neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars.”14 Un, lai palīdzētu mums, Jēzus mums apsolīja „citu Aizstāvi” un nosauca to par „Patiesības Garu”.15

    Ticība nekad nepieprasa atbildi uz ikkatru jautājumu, bet drīzāk ticība tiecas pēc pārliecības un drosmes virzīties uz priekšu, reizēm atzīstot: „Es visu nezinu, taču es zinu pietiekami daudz, lai turpinātu doties pa māceklības ceļu.”16

    Iegrimšana pastāvīgās šaubās, kuras pastiprina neticīgie un neuzticīgie, mazinās cilvēka ticību Jēzum Kristum un Atjaunošanai.17 „Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība.”18

    Piemēram, šaubas attiecībā uz pravieti Džozefu Smitu nav nekas jauns. Viņa kritiķi tās ir sējuši kopš šī darba sākuma. Visiem ticīgajiem, kuri, raugoties caur 21. gadsimta zināšanu prizmu, godīgi apšauba notikumus un izteikumus saistībā ar pravieti Džozefu Smitu, kas notika gandrīz pirms 200 gadiem, ļaujiet man sniegt draudzīgu padomu: pagaidām lieciet brāli Džozefu mierā! Nākotnē jums būs pieejams 100 reizes vairāk informācijas, nekā tā ir atrodama visos mūsdienu interneta meklētājos kopā, un tā nāks no mūsu viszinošā Tēva Debesīs.19 Padomājiet par Džozefa dzīves gājumu kopumā — viņš piedzima nabadzībā un ieguva vien nelielu formālo izglītību, taču pārtulkoja Mormona Grāmatu mazāk nekā 90 dienu laikā.20 Desmitiem tūkstošu godīgu, uzticīgu vīriešu un sieviešu iesaistījās Atjaunošanas darbā. 38 gadu vecumā Džozefs aizzīmogoja savu liecību ar savām asinīm. Es liecinu, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Nostipriniet to savā prātā un ejiet uz priekšu!

    Dāvanas, kas stiprina mūsu ticību

    Gan Bībele, gan Mormona Grāmata sniedz mums brīnišķīgu pārliecību, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. Es turu savās rokās Mormona Grāmatas pirmo izdevumu franču valodā, ko publicēja Džons Teilors, kad viņš 1852. gadā uzsāka darbu Francijā. Mormona Grāmata vai tās daļas tagad ir 110 pasaules valodās. Tas sniedz garīgu un taustāmu apliecinājumu par Atjaunošanas patiesumu. Kad bija pēdējā reize, kad jūs pilnībā izlasījāt Mormona Grāmatu? Lasiet to vēlreiz. Tā stiprinās jūsu ticību.21

    Vēl viena Dieva dāvana, kas stiprina jūsu ticību, ir Augstākā prezidija un Divpadsmito kvoruma sniegtā vadība. Šodien mēs atbalstījām trīs jaunus Divpadsmito locekļus, un es sveicu elderu Rasbandu, elderu Stīvensonu un elderu Renlandu Divpadsmit apustuļu kvoruma svētajā lokā. Pāvils teica:

    „Viņš [aicināja] citus par apustuļiem [un] … praviešiem …

    lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam … 

    līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā …

    Tad mēs vairs nebūsim … bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam.”22

    Augstākā prezidija un Divpadsmito kvoruma sniegtā vadība palīdz aizsargāt mūsu ticību.

    Ticības liesmas

    „Kaut arī iesākumā jūsu ticības dzirksts, iespējams, ir maza, taču taisnīgas izvēles sniedz lielāku paļāvību uz Dievu, un jūsu ticība pieaug. Jūs šausta laicīgās grūtības, un no tumsas uzglūn ļauni spēki, cerot iznīdēt jūsu ticību. Taču, ja jūs turpināt veikt labas izvēles, paļauties uz Dievu un sekot Viņa Dēlam, Tas Kungs sūta vairāk gaismas un zināšanu, un jūsu ticība kļūs stipra un nelokāma.” Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis: „Nebīstieties. Nākotne ir tik gaiša, cik jūsu ticība.”23

    Porters, Zeins un Makss Openšovi

    Šīs Baznīcas jauno vīriešu ticība ir apbrīnojama!

    Openšovu ģimene

    Šā gada 12. jūnijā es saņēmu e-pastu, kurā vēstīts, ka kāds bīskaps no Jūtas bīskapijas, viņa sieva un divi no viņu bērniem gājuši bojā lidmašīnas katastrofā. Bīskaps Marks Openšovs bija vadījis lidmašīnu, kad tā pacēlās no neliela lidlauka un pēkšņi krita no debesīm, un nogāzās zemē. Negadījumā gāja bojā bīskaps Openšovs, viņa sieva Eimija un viņu bērni — Taners un Ellija. Brīnumainā kārtā viņu piecgadīgais dēls Makss, tiekot izsviests no lidmašīnas ar savu lidmašīnas sēdekli, izglābās tikai ar kaulu lūzumiem.

    Es uzzināju, ka viņu dēls, elders Porters Openšovs, kalpoja Māršala salu Madžuro misijā un ka viņu 17 gadus vecais dēls Zeins bija skolu apmaiņas programmā Vācijā.

    Es piezvanīju elderam Openšovam Ziemassvētku salā. Būdams satriekts par savas mātes, tēva, brāļa un māsas negaidīto nāvi, elders Openšovs tomēr nekavējoties pievērsās saviem abiem jaunākajiem brāļiem.

    Galu galā elders Openšovs un viņa brālis Zeins nolēma, ka citi varētu palīdzēt mājās un ka Porteram vajadzētu palikt misijā. Viņi zināja, ka to vēlētos viņu vecāki.

    Elders Porters Openšovs kristībās

    Runājot ar elderu Openšovu, es sajutu viņa bēdas, taču arī viņa neapslāpējamo ticības liesmu. „Man ir pārliecība,” viņš man teica, „un es nešauboties zinu, ka atkal redzēšu savu ģimeni. … Spēks mūsu pārbaudījumos vienmēr ir atrodams … mūsu Kungā, Jēzū Kristū. … Dieva visuvarenā roka ir bijusi tik acīmredzama, palīdzot man un maniem brāļiem šī ļoti grūtā izaicinājuma laikā.”24

    Zeins Openšovs bēru uzrunas laikā

    Pirmoreiz Zeinu es satiku bērēs. Raugoties uz četriem zārkiem, kas atradās mūsu priekšā lūgšanu namā, es apbrīnoju šī 17–gadnieka ticību, kad viņš uzrunāja klātesošos. „Šodien,” viņš teica, „mēs sirds pazemībā un dvēseles skumjās esam pulcējušies, lai pieminētu manas mammas, tēta, Tanera un Ellijas dzīves. … Mēs esam kopā runājuši, kopā raudājuši, kopā atcerējušies un kopā sajutuši Dieva roku. …

    Dienu pēc tam, kad uzzināju par negadījumu, es savā somā atradu vēstuli no manas mammas. Šajā vēstulē viņa rakstīja: „Zein, atceries, kas Tu esi un no kurienes Tu esi nācis. Mēs lūgsim par Tevi, un mums pietrūks Tevis.” Zeins turpināja: „Nevarētu būt piemērotāku pēdējo vārdu no manas mātes. Es zinu, ka viņa kopā ar Taneru, Elliju un manu tēti … lūdz par [maniem brāļiem un] mani. Es zinu, ka … viņi lūdz, lai es atcerētos, kas es esmu, … jo es, tāpat kā jūs, esmu Dieva bērns, un Viņš ir sūtījis mani šurp. Es liecinu: … lai cik vientuļi mēs justos, Dievs mūs nepametīs.”25

    Mani dārgie draugi, jūsu ticība nesākās ar piedzimšanu, un tā nebeigsies ar nāvi. Ticība ir izvēle. Stipriniet savu ticību un dzīvojiet Glābēja apstiprinošo vārdu cienīgi: „Tava ticība ir liela.” Ja jūs to darīsit, es apsolu, ka jūsu ticība caur Jēzus Kristus labvēlību kādu dienu ļaus jums stāvēt līdzās tiem, kurus jūs mīlat, esot tīriem un šķīstiem Dieva klātbūtnē, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

    Atsauces

    1. Mateja 15:28.

    2. Mateja 6:30.

    3. Lūkas 8:25.

    4. Mateja 8:10.

    5. Ebrejiem 11:1.

    6. Skat. Almas 32:35.

    7. Skat. L. Vitnijs Kleitons, „Izvēlieties ticēt” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 36–39.

    8. Skat. Lectures on Faith (1985. g.), 3.

    9. Skat. Efeziešiem 2:8.

    10. 1. Samuēla 15:22.

    11. Personīgā sarakste ar Aroldo Kavalkanti, 2015. g. 29. aug., Salvadora, Brazīlija, kā arī e-pasts, datēts ar 2015. g. 31. aug. Ir tik daudz, ko papildināt stāstā par Aroldo Kavalkantes apņemšanos pret savu māti — rūpēties par savām māsām un brāli. Gadus vēlāk, pēc savas mātes nāves, viņš mēdza atklāti saukt savu brāli un māsas par saviem „bērniem”. Viņa misijas laikā sūtītās vēstules un zvani Ziemassvētkos un Mātes dienā bieži vien izskatīja katra ģimenes locekļa personīgos izaicinājumus. Daudz upurējot pēc savas misijas, Aroldo uzņēmās finansiālo atbildību par sava brāļa izglītību un misiju. Aroldo gaidīja, līdz apprecējās viņa māsas un brālis, pirms viņš apprecējās 32 gadu vecumā. Viņi aizvien ir ļoti tuvi ģimenes locekļi.

    12. Lūkas 22:32.

    13. Mācības un Derību 8:2.

    14. 1. korintiešiem 2:11.

    15. Jāņa 14:16–17.

    16. Skat. Adam Kotter, „When Doubts and Questions Arise”, Liahona, 2015. g. marts, 39–41.

    17. Elders Nīls A. Maksvels reiz teica: „Daži apgalvo, ka studēt par Baznīcu, tikai klausoties atkritējos, ir līdzīgi, kā intervēt Jūdu, lai izprastu Jēzu. Atkritēji vienmēr par sevi stāsta vairāk nekā par to, no kā tie ir atkāpušies” („All Hell Is Moved” [Brigham Young University devotional, 1977. g. 8. nov.], 3. lpp.; speeches.byu.edu ).

    18. 1. korintiešiem 2:14.

    19. „Es nekad jums neesmu teicis, ka esmu pilnīgs, taču atklāsmēs, kuras es esmu mācījis, nav kļūdu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 522).

    20. Skat. John W. Welch and Tim Rathbone, „The Translation of the Book of Mormon: Basic Historical Information” (Foundation for Ancient Research and Mormon Studies, 1986).

    21. Garīgai liecībai par Mormona Grāmatu ir galvenā loma pēdējo dienu svēto pievēršanā. Tā ir liecība, ko atkal un atkal ir nepieciešams atjaunot. Ja to nedara, tad garīgās sajūtas vājinās un cilvēks vairs neatceras to spēku, ko viņš vai viņa reiz sajuta. „Un ļaudis sāka aizmirst šīs zīmes un brīnumus, ko viņi bija dzirdējuši, un sāka aizvien mazāk un mazāk brīnīties par … brīnumdarbiem no debesīm, tā ka viņi palika cieti savās sirdīs un akli savos prātos un pārstāja ticēt visam, ko viņi bija dzirdējuši un redzējuši, … un noveda tos pie uzskata, ka Kristus mācība ir ģeķīga un tukša lieta” (3. Nefija 2:1–2).

    22. Efeziešiem 4:11–14.

    23. Tomass S. Monsons, „Turiet drošu prātu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2009. g. maijs, 92.

    24. Personīgs e-pasts, saņemts no eldera Portera Openšova, 2015. g. 23. aug.

    25. Zeina Openšova teiktais bērēs viņa ģimenes locekļiem, 2015. g. 22. jūn.