Sabats — svēta prieka diena
    Footnotes

    Sabats — svēta prieka diena

    Kā jūs varat radīt priekšnosacījumus tam, lai jūsu uzvedība sabata dienā sniegtu jums prieku un līksmību?

    Dārgie brāļi un māsas, šīs konferences divas dienas ir bijušas brīnišķīgas. Mūs iedvesmoja pacilājoša mūzika un izteiksmīgas lūgšanas. Mūsu garus pacilāja gaismas un patiesības vēstījumi. Šajā Lieldienu svētdienā mēs vēlreiz visi kopā sirsnīgi pateicamies Dievam par pravieti!

    Mums katram sev ir jāuzdod šāds jautājums: kā es izmainīšos, pateicoties tam, ko dzirdēju un sajutu šīs konferences laikā? Lai arī kāda būtu jūsu atbilde, es vēlos jūs aicināt izvērtēt savas sajūtas par to un uzvedību sabata dienā.

    Mani uzrunā Jesajas vārdi, kurš sauca sabatu par „svēta prieka” dienu.1 Un tomēr es aizdomājos, vai sabats patiesi ir svēta prieka diena jums un man?

    Pirmoreiz es sajutu svētu prieku sabata dienā pirms daudziem gadiem, kad, būdams darbā noslogots ķirurgs, es zināju, ka sabats kļuva par dienu, kas dziedēja manas personiskās brūces. Katras nedēļas beigās manas rokas kļuva sāpīgas no tā, ka es ļoti bieži biju tās berzis ar ziepēm, ūdeni un saru suku. Tāpat man bija nepieciešams atvilkt elpu no lielās darba slodzes. Sabata diena sniedza man tik ļoti nepieciešamo atpūtu.

    Ko Glābējs domāja, sakot: „Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ?”2 Es domāju, ka Viņš vēlējās, lai mēs saprastu — sabata diena ir Viņa dāvana mums, kas sniedz mums īstu atelpu no ikdienas raizēm un dāvā iespēju garīgi un fiziski atjaunoties. Dievs deva mums šo īpašo dienu nevis izklaidēm vai ikdienas darbu padarīšanai, bet gan atpūtai no pienākumiem — fiziskai un garīgai.

    Ebreju valodā vārds sabats nozīmē „atpūta”. Par sabata dienas nolūku mēs uzzinām jau no pasaules Radīšanas laika, kad pēc sešām darba dienām Tas Kungs atpūtās no radīšanas darba.3 Vēlāk, kad Dievs atklāja Mozum Desmit baušļus, Viņš mums pavēlēja, lai mēs „ievērotu sabata dienu un turētu to svētu”.4 Pēc tam sabata dienu ievēroja kā atgādinājumu par Israēla atbrīvošanu no Ēģiptes jūga.5 Iespējams, pats svarīgākais ir tas, ka sabats tika dots kā mūžīgā derība — pastāvīgs atgādinājums, ka Tas Kungs svētīs Savus ļaudis.6

    Turklāt mūsdienās sabata dienā mēs pieņemam Vakarēdienu, atceroties Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.7 Un, šādi darot, mēs noslēdzam derību, ka esam gatavi uzņemties Viņa svēto Vārdu.8

    Glābējs sauca Sevi par Kungu pār sabatu.9 Tā ir Viņa diena! Viņš vairākkārt mums ir lūdzis turēt sabatu10 un svētīt sabata dienu.11 Mēs esam noslēguši derību to darīt.

    Kā mēs varam svētīt sabata dienu? Būdams jaunāks, es studēju citu cilvēku darbus, kas bija apkopojuši, ko darīt un ko nedarīt sabata dienā. Taču tikai vēlāk es uzzināju no Svētajiem Rakstiem, ka mana rīcība un attieksme sabata dienā bija manu attiecību ar Debesu Tēvu izpausme.12 Iegūstot šādu izpratni, man vairs nebija nepieciešami uzskaitījumi ar to, ko var un ko nevar darīt. Kad man bija jāpieņem lēmums, vai kāda aktivitāte ir vai nav sabata dienai piemērota, es vienkārši pajautāju sev: „Ko es vēlos paust Dievam?” Šis jautājums ļāva man pavisam skaidri veikt izvēles attiecībā uz sabata dienu.

    Lai gan doktrīnai par sabata dienu ir sena izcelsme, tā ir tikusi atjaunota šajās pēdējās dienās kā jaunas derības daļa līdz ar solījumu. Ieklausieties, kāds spēks piemīt šai dievišķajai pavēlei:

    „Un lai tu varētu pilnīgāk turēt sevi pasaules neaptraipītu, tev ir jāiet lūgšanas namā un jāpienes savi Svētie Vakarēdieni Manā svētajā dienā;

    jo patiesi, šī ir diena, kas tev nolikta, lai tu atpūstos no saviem darbiem un lai veltītu savas lūgšanas Visuaugstākajam; …

    Un šajā dienā … lai tavs ēdiens tiek sagatavots ar atklātu sirdi, lai tavs gavēnis varētu būt pilnīgs, … lai tavs prieks varētu būt pilns. …

    Un ciktāl jūs darīsit šīs lietas ar pateicību, ar līksmām sirdīm un priecīgu vaigu, … zemes pilnība ir jūsu.”13

    Padomājiet, cik ievērojams ir šis izteikums! Tiem, kas tur sabata dienu svētu, ir apsolīta zemes pilnība.14 Nav jābrīnās par to, ka Jesaja dēvēja sabatu par svēta prieka dienu.

    Kā jūs varat radīt priekšnosacījumus tam, lai jūsu uzvedība sabata dienā sniegtu jums prieku un līksmību? Papildus tam, ka jūs dodaties uz baznīcu, pieņemat Vakarēdienu un esat uzcītīgi, kalpojot jums dotajā aicinājumā, kādas vēl aktivitātes palīdzētu jums padarīt sabatu par svēta prieka dienu? Kā jūs paustu Tam Kungam savu mīlestību pret Viņu?

    Sabata diena sniedz brīnišķīgu iespēju stiprināt ģimenes saites. Galu galā Dievs vēlas, lai ikviens no mums, Viņa bērniem, atgrieztos pie Viņa kā svētie, kas saņēmuši tempļa priekšrakstus, ir sasaistīti tur ar savām ģimenēm, senčiem un pēctečiem.15

    Mēs padarām sabatu par svēta prieka dienu, kad mācām saviem bērniem evaņģēliju. Mūsu, kā vecāku, pienākums ir pavisam skaidrs. Tas Kungs sacīja: „Un vēl, cik daudz vecākiem ir bērni Ciānā, … kuri nemāca tiem saprast grēku nožēlošanas, ticības Kristum, dzīvā Dieva Dēlam, un kristīšanas un Svētā Gara dāvanas ar roku uzlikšanu mācību, kad tie ir astoņus gadus veci, grēks būs uz vecāku galvām.”16

    Pirms vairākiem gadiem Augstākais prezidijs uzsvēra, cik svarīgi ir vērtīgi pavadīt laiku ar savu ģimeni. Viņi rakstīja:

    „Mēs aicinām vecākus ieguldīt vislielākās pūles, lai mācītu un audzinātu savus bērnus pēc evaņģēlija principiem, kas ļaus viņiem palikt „tuvu Baznīcai”. Mājas ir pamats taisnīgai dzīvei, un nekas cits nevar ieņemt tās vietu vai izpildīt svarīgos pienākumus šajā Dieva dotajā atbildībā.

    Mēs sniedzam padomu vecākiem un bērniem — atvēlēt augstāko prioritāti ģimenes lūgšanai, ģimenes mājvakaram, evaņģēlija studēšanai un norādījumiem, un vērtīgiem ģimenes pasākumiem. Lai cik cienīgas un atbilstošas būtu citas nepieciešamības vai pasākumi, nedrīkst pieļaut, ka tie aizvieto dievišķi noteiktos pienākumus, ko vienīgi vecāki un ģimenes spēj pienācīgi veikt.”17

    Pārdomājot šo padomu, es pat vēlos, kaut atkal varētu būt jauns tēvs. Mūsdienās vecākiem ir pieejami tik brīnišķīgi resursi, ar kuru palīdzību padarīt ģimenē pavadīto laiku daudz nozīmīgāku gan sabatā, gan citās dienās. Viņiem ir pieejamas mājaslapas LDS.org, Mormon.org, Bībeles videomateriāli, the Mormon Channel, Mediju bibliotēka, žurnāli Friend,New Era,Ensign,Liahona un vēl daudz kas cits. Šie resursi ir ļoti noderīgi vecākiem, pildot svēto pienākumu — mācīt savus bērnus. Neviens cits darbs nav svarīgāks par taisnīgu, mērķtiecīgu bērnu audzināšanu.

    Mācot evaņģēliju, jūs paši iemācīsities vairāk. Šādi Tas Kungs palīdz jums izprast Viņa evaņģēliju. Viņš teica:

    „Es dodu jums pavēli, lai jūs mācītu cits citam valstības mācību.

    Māciet uzcītīgi, … lai jūs varētu tikt apmācīti pilnīgāk … mācībā, evaņģēlija likumā, visās lietās, kas piederas Dieva valstībai.”18

    Šādi studējot evaņģēliju, mēs padarām sabatu par svēta prieka dienu. Šis solījums attiecas uz visām ģimenēm, lai arī cik lielas tās būtu, kas tajās ietilptu un kur tās dzīvotu.

    Papildus laikam, ko pavadāt kopā ar ģimeni, jūs varat izjust patiesu svētu prieku sabata dienā, veicot ģimenes vēstures darbu. Jūs varat gūt neizsakāmi lielu prieku, meklējot un atrodot ģimenes locekļus, kuri ir dzīvojuši uz Zemes pirms jums, — tos, kuriem nebija iespējas pieņemt evaņģēliju savas dzīves laikā.

    Es pats esmu redzējis, kā tas notiek. Pirms vairākiem gadiem mana mīļā sieva Vendija bija apņēmusies uzzināt, kā pētīt ģimenes vēsturi. No sākuma viņas pētniecība noritēja ļoti lēni, taču soli pa solim viņa uzzināja, cik vienkārši ir veikt šo svēto darbu. Un es nekad nebiju redzējis viņu tik laimīgu. Arī jums nav vajadzības ceļot uz citām valstīm vai pat doties uz ģimenes vēstures centru. Jūs varat atrast dvēseles, kas ilgojas pēc saviem priekšrakstiem, atrodoties mājās un izmantojot datoru vai citas mobilās ierīces. Padariet sabatu par svēta prieka dienu, atrodot savus senčus un atbrīvojot viņus no garu cietuma!19

    Padariet sabatu par svēta prieka dienu, kalpojot citiem, it īpaši tiem, kuri nejūtas labi, ir vientuļi vai cieš trūkumu.20 Liekot viņiem justies labāk, arī jūs paši sajutīsities labāk.

    Kad Jesaja raksturoja sabatu kā „svēta prieka” dienu, viņš arī mācīja, kā šo dienu tādu padarīt. Viņš teica:

    „Kad tu … nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku … un … turi godā [To Kungu], neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām,

    tad Tas Kungs būs tavs prieks.”21

    Lai nenodotos sabata dienā savām lietām, mums ir nepieciešama pašdisciplīna. Iespējams, jums nāksies liegt sev kādu patīkamu nodarbi. Ja jūs izvēlēsities par savu prieku To Kungu, jūs nepieļausit, ka šī diena būtu tāda pati kā pārējās. Ikdienas darbiem un izklaides pasākumiem var nodoties citā reizē.

    Aizdomājieties par šo: maksājot desmito tiesu, mēs atgriežam Tam Kungam vienu desmito daļu no mūsu ienākumiem. Turot sabata dienu svētu, mēs pataupām vienu no septiņām dienām Viņam. Tā ir mūsu privilēģija — ziedot kā naudu, tā laiku Viņam, kurš katru dienu dāvā mums dzīvību.22

    Ticība Dievam rosina mīlestību pret sabata dienu; ticība sabata dienai mudina mīlēt Dievu. Svētais sabats patiesi ir svēta prieka diena.

    Tagad, šīs konferences izskaņā, mēs zinām — lai arī kur mēs dzīvotu, mums ir jābūt par ticīgo cilvēku paraugu savā ģimenē, kaimiņiem un draugiem.23 Patiesi ticīgie tur sabata dienu svētu.

    Savas runas noslēgumā es citēšu Moronija atvadu lūgumu, ko viņš izteica Mormona Grāmatas beigās. Viņš rakstīja: „Nāciet pie Kristus un topiet pilnveidoti Viņā, un noraidiet jebkādu bezdievību; un, ja jūs noraidīsit jebkādu bezdievību un mīlēsit Dievu ar visu savu spēku, prātu un sirdi, … tad jūs esat svētīti Kristū.”24

    Ar mīlestību savā sirdī es atstāju jums savu lūgsnu, liecību un svētību, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.