2010–2019
Drošais pamats
Aprīlis 2013


Drošais pamats

Atsauksimies Glābēja aicinājumam nākt pie Viņa! Būvēsim savu dzīvi uz droša un nesatricināma pamata!

1989. gada 17. oktobrī, braucot mājup no darba un tuvojoties luksoforam Mārketa un Bīla ielu krustojumā Sanfrancisko pilsētā, Kalifornijā, es sajutu, ka mašīna sakratās un nodomāju: „Laikam riepa caura.” Mašīna turpināja kratīties, es manīju, ka man tieši blakus brauc kāds autobuss un nodomāju: „Laikam man uztriecās tas autobuss!” Tad mašīna sāka kratīties arvien vairāk un vairāk un es nodomāju: „Laikam cauras visas četras riepas!” Taču pie vainas nebija ne cauras riepas, ne autobuss — tā bija spēcīga zemestrīce! Apstājoties pie sarkanās gaismas, pamanīju, ka visas Mārketa ielas garumā asfalts viļņojas kā jūra. Zemei turpinot drebēt, man priekšā saļodzījās augsta biroja ēka un no kādas vecākas ēkas kreisajā pusē sāka gāzties ķieģeļi.

Pulksten 17.04 Sanfrancisko līča apvidu skāra Lomas Prietas zemestrīce, un bez mājām palika vismaz 12 000 cilvēku.

Zemestrīce izraisīja lielus postījumus Sanfrancisko līča apvidū, visvairāk skarot mājas, kas bija būvētas uz nestabilās Sanfrancisko un Oklandes zemes. Sanfrancisko Marīnas rajons bija „būvēts uz uzbēruma, ko veidoja sajaukums no smiltīm, māla, šķembām, … un citiem materiāliem, kuros ir augsts gruntsūdens līmenis. Daļu no tā veidoja būvgruži, kas tika izgāzti Sanfrancisko līcī pēc 1906. gada Sanfrancisko zemestrīces”.1

Ap 1915. gadu uz šī uzbēruma tika uzslietas daudzdzīvokļu mājas. 1989. gada zemestrīces laikā mitrais un irdenais dubļu, smilšu un šķembu sajaukums pārtapa plūstošā masā, izraisot ēku sagrūšanu. Šīs ēkas nebija būvētas uz droša pamata.

Lomas Prietas zemestrīce iespaidoja daudzu cilvēku dzīves, tai skaitā arī manējo. Pārdomājot tā laika notikumus, es no jauna pārliecinājos un sajutu, ka, lai veiksmīgi pārciestu vētras, zemestrīces un citas mūsu dzīves katastrofas, mums ir jāceļ uz droša pamata.

Nefijiešu pravietis Helamans nešaubīgi apliecina, cik svarīgi ir veidot savu dzīvi, balstoties uz droša pamata, kas ir Jēzus Kristus pamats: „Un tad, mani dēli, atcerieties, atcerieties, ka tas ir uz mūsu Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls, kur jums jāceļ savs pamats, lai, kad velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies uz jums, tai nebūtu spēka jūs ievilkt tai ciešanu un bezgalīgo bēdu bezdibenī, tādēļ, ka jūs esat cēluši uz klints, kas ir drošs pamats, pamats, uz kura cilvēki, ja tie ir cēluši, vairs nevar krist” (Helamana 5:12).

Konstruējot mūsdienu tempļus, īpaša uzmanība tiek pievērsta ēkas projektam, konstrukcijām un celtniecības materiāliem. Tempļa celtniecības laukumā tiek veikta rūpīga augsnes izpēte un ģeoloģiskie mērījumi. Tiek ņemti vērā arī vēja, lietus un attiecīgā apvidus klimata novērojumi, lai uzceltais templis varētu izturēt ne vien vētras un attiecīgā apvidus klimata pārmaiņas, bet tiktu projektēts un celts tā, lai nesagrūtu arī pēkšņu zemestrīču, taifūnu, plūdu un citu iespējamo dabas katastrofu gadījumā. Nereti, ceļot templi, dziļi zemē tiek iedzīti betona vai dzelzs pāļi, kas nostiprina tempļa pamatus.

Tāpat kā mūsdienu projektētāji un celtnieki, arī mūsu mīlošais un laipnais Debesu Tēvs un Viņa Dēls ir sagatavojuši dažādus projektus, darbarīkus un citus resursus, ko mēs varam izmantot, lai izveidotu un nostiprinātu drošu un nesatricināmu dzīvi. Mūsu celtniecības projekts ir pestīšanas iecere, diženā laimes iecere. Šī iecere skaidri ataino un sniedz izpratni par sākumu un beigām un izšķirošajiem soļiem, tai skaitā priekšrakstiem, ko jāveic visiem Tēva bērniem, lai viņi varētu atgriezties Viņa klātbūtnē un dzīvot ar Viņu mūžīgi.

Ticība, grēku nožēlošana, kristīšanās, Svētā Gara dāvana un pastāvēšana līdz galam ir daļa no mūsu dzīves „konstrukciju projektiem”. Tie palīdz izveidot pienācīgus celtniecības blokus, kas nostiprina mūsu dzīvi uz Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas pamata. Tie veido un nostiprina cilvēka dzīves nesošo konstrukciju. Tāpat kā tempļa projektu „specifikācijas”, kas sniedz detalizētus norādījumus, kā veidot un savienot būtiskas ēkas konstrukcijas, lūgšanas, Svēto Rakstu lasīšana, Svētā Vakarēdiena pieņemšana un būtisku priesterības priekšrakstu saņemšana kalpo par „specifikācijām”, kas palīdz savienot un nostiprināt mūsu dzīves konstrukciju.

Atbilstošam samērojumam ir būtiska loma šo specifikāciju īstenošanā. Piemēram, maisot betonu, lai tas būtu maksimāli izturīgs, tiek ievērota precīza smilts, grants, cementa un ūdens attiecība. Ja kāda no šīm sastāvdaļām tiktu pievienota neatbilstošā apmērā vai arī to aizmirstu pievienot, betons nebūtu pietiekami izturīgs un nespētu veikt savu funkciju.

Tāpat arī, ja mēs savā dzīvē pienācīgi nesamērojam ikdienas personīgās lūgšanas, Svēto Rakstu baudīšanu, iknedēļas spēcināšanos, pieņemot Svēto Vakarēdienu, un regulāru dalību priesterības priekšrakstu, piemēram, tempļa priekšrakstu veikšanā, mēs riskējam ar to, ka mūsu garīgo konstrukciju izturība vājināsies.

Savā vēstulē efeziešiem Pāvils to skaidro šādiem vārdiem, ko mēs varam attiecināt uz samērīgas un visaptverošas rakstura un dvēseles izkopšanas nepieciešamību: „Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam” (Efeziešiem 2:21).

Lūgšana ir viens no vienkāršākajiem un svarīgākajiem mūsu ticības un rakstura celtniecības pamatblokiem. Caur lūgšanu mēs varam paust pateicību, mīlestību un izrādīt nodošanos Dievam. Caur lūgšanu mēs varam pakļaut savu gribu Viņa gribai, pretī saņemot spēku pieskaņot savu dzīvi Viņa mācībām. Lūgšana ir ceļš, pa kuru ejot, varam tiekties pēc Dieva ietekmes savā dzīvē un pēc atklāsmēm.

Alma mācīja: „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo; jā, kad tu apgulies naktī, apgulies Tai Kungā, lai Viņš sargātu tevi, kad tu guli; un, kad tu celies no rīta, lai tava sirds ir pilna ar pateicību Dievam; un, ja tu tā darīsi, tu tiksi paaugstināts pēdējā dienā” (Almas 37:37).

Savu domu, jūtu un vēlmju paušanai caur sirsnīgu un izjustu lūgšanu būtu jākļūst par tikpat svarīgu daļu no mūsu dzīves kā elpošanai un ēšanai.

Arī ikdienas Svēto Rakstu studēšana spēcinās mūsu ticību un raksturu. Tāpat kā mums vajag ēdienu, lai stiprinātu savu ķermeni, mūsu gars un dvēsele tiks piepildīta un stiprināta, baudot Kristus vārdus, kas ietverti praviešu pierakstos. Nefijs mācīja: „Baudiet Kristus vārdus; jo lūk, Kristus vārdi pateiks jums visu, kas jums jādara” (2. Nefija 32:3).

Lai gan lasīt Svētos Rakstus ir labi, ar lasīšanu vien ir par maz, lai uztvertu visu Glābēja mācību dziļumu un vērienu. Svētajos Rakstos ietverto Kristus vārdu studēšana, apdomāšana un pielietošana palīdzēs iegūt gudrību un zināšanas, kas pārspēj mūsu laicīgo saprašanu, stiprinot apņēmību un dāvājot garīgās rezerves, lai mēs vienmēr darītu labāko, ko spējam.

Viens no svarīgākajiem soļiem, ko varam spert, lai uzlabotu savu dzīvi un turpinātu stingri balstīties uz Glābēja sniegtā pamata, ir regulāra un cienīga Svētā Vakarēdiena pieņemšana. Svētā Vakarēdiena priekšraksts dāvā Baznīcas locekļiem iespēju laicīgi apdomāt savu dzīvi, pārdomājot, kāda rīcība vai bezdarbība būtu jānožēlo, un pēc tam pieņemt maizi un ūdeni kā svētus simbolus, atceroties Jēzus Kristus miesu un asinis — apliecinājumu Viņa veiktajai Grēku Izpirkšanai. Pieņemot to sirsnībā un pazemībā, mēs atjaunojam savas mūžīgās derības, tiekam attīrīti un iesvētīti un saņemam apsolījumu, ka ar mums vienmēr būs Viņa Gars. Svētais Gars kalpo par sava veida javu, sasaisti, kas ne vien iesvēta mūs, bet arī atgādina mums visas lietas, atkal un no jauna liecinot par Jēzus Kristu. Cienīga Svētā Vakarēdiena pieņemšana stiprina mūsu personīgo saikni ar mūsu dzīves pamatakmeni, kas ir Jēzus Kristus.

Savas kalpošanas laikā Glābējs mīloši un skaidri izklāstīja doktrīnas, principus un to, kas mums jādara, lai pasargātu sevi un pilnveidotu savu raksturu. Kalna sprediķa noslēgumā Viņš paziņoja:

„Tādēļ ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, Es pielīdzināšu gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints —

Un, kad stiprs lietus lija, un plūdi gāzās, un vēji pūta tam namam virsū, tad tas nesabruka, jo bija celts uz klints.

Un ikviens, kas dzird šos Manus vārdus un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm —

Un, kad stiprs lietus lija, un plūdi gāzās, un vēji pūta tam namam virsū, tad tas sabruka, un liela bija tā sabrukšana” (3. Nefija 14:24–27; skat. arī Mateja 7:24–27).

Brāļi un māsas, neviens no mums apzināti nebūvētu savu māju, darba vietu vai svētas pielūgsmes vietas uz smiltīm un šķembām vai arī bez pienācīga celtniecības projekta un materiāliem. Atsauksimies Glābēja aicinājumam nākt pie Viņa! Būvēsim savu dzīvi uz droša un nesatricināma pamata!

Es pazemīgi liecinu, ka, balstot savu dzīvi uz Jēzus Kristus un Viņa veiktās Grēku Izpirkšanas pamata, cītīgi sekojot Viņa pestīšanas iecerei, katru dienu lūdzot un studējot Svētos Rakstus un katru nedēļu pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs tiksim stiprināti, mēs pieredzēsim patiesu personīgo izaugsmi un paliekošu pievēršanos, un mēs būsim gatavāki sekmīgi izturēt dzīves vētras un katastrofas; mēs iegūsim apsolīto prieku un laimi un būsim pārliecināti, ka mūsu dzīve ir būvēta uz droša pamata — uz pamata, kas nekad nezudīs. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauce

  1. Skat. „1989 Loma Prieta Earthquake”, wikipedia.org/wiki/1989_Loma_Prieta_earthquake.