Praviešu vīzija attiecībā uz Palīdzības biedrību: ticība, ģimene, palīdzība
Džūlija B. Beka
Nesen atbrīvotā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente
Ticība, ģimene un palīdzība — šajos trīs vienkāršajos vārdos ir izteikta praviešu vīzija par Baznīcas māsām.
Pēdējos gados esmu sajutusi iedvesmu biežāk runāt par Palīdzības biedrību — par tās mērķiem un īpašībām,1 tās vēstures nozīmīgumu,2 tās darbu un tās sadarbību ar bīskapiem un Melhisedeka priesterības kvorumiem.3 Tagad liekas svarīgi pievērst nedaudz uzmanības praviešu vīzijai attiecībā uz Palīdzības biedrību.4
Tāpat kā Tā Kunga pravieši ir pastāvīgi mācījuši elderiem un Augstajiem priesteriem viņu mērķus un pienākumus, tāpat viņi ir dalījušies savā vīzijā ar Palīdzības biedrības māsām. Praviešu padoms ir saprotams: Palīdzības biedrības mērķi ir pieaugt ticībā un personīgajā taisnīgumā, stiprināt ģimenes un mājas un meklēt grūtībās nonākušos, un palīdzēt viņiem. Ticība, ģimene un palīdzība — šajos trīs vienkāršajos vārdos ir izteikta praviešu vīzija par Baznīcas māsām.
Kopš Atjaunošanas sākuma pravieši ir runājuši par būtisku nepieciešamību māsām pilntiesīgi piedalīties Tā Kunga darbā. Viņi ir dalījušies savā vīzijā par stiprām, ticīgām un mērķtiecīgām sievietēm, kuras apzinās savu mūžīgo vērtību un pienākumus. Kad Pravietis Džozefs Smits nodibināja Palīdzības biedrību, viņš vērsās pie tās pirmās prezidentes, lai viņa „vadītu šo biedrību, rūpējoties par nabagajiem, lai sniegtu palīdzību viņu vajadzībās, un rūpētos par šīs organizācijas dažādajām darīšanām”.5 Viņš iztēlojās šo organizāciju kā „izvēlētu biedrību, nošķirtu no visiem pasaules ļaunumiem”.6
Otrais Baznīcas prezidents Brigams Jangs pamācīja savus padomniekus un Divpadsmit apustuļu kvorumu norādīt bīskapiem „ļaut [māsām] izveidot sieviešu Palīdzības biedrības dažādās bīskapijās”. Viņš papildināja: „Daži varētu domāt, ka tā ir mazsvarīga lieta, bet tā nav.”7
Vēlāk Prezidents Džozefs F. Smits teica, ka pretstatā pasaules organizācijām, kuras ir „vīriešu vai sieviešu veidotas”, Palīdzības biedrība „ir dievišķi veidota, dievišķi pilnvarota, dievišķi organizēta, dievišķi ordinēta no Dieva”.8 Prezidents Džozefs Fīldings Smits teica māsām, ka viņām „ir dots spēks un pilnvaras, lai darītu daudzas lielas lietas”.9 Viņš teica: „Jūs esat locekles lieliskākajai sieviešu organizācijai pasaulē, organizācijai, kura ir neatņemama Dieva valstības daļa uz Zemes un kura ir tā iecerēta un darbojas tā, ka palīdz tās ticīgajiem Baznīcas locekļiem iemantot mūžīgo dzīvi mūsu Tēva valstībā.”10
Plaša mēroga ietekme
Katru gadu vairāki simti tūkstoši sieviešu kļūst par šīs pastāvīgi augošās „māsu biedrības”11 daļu. Pēc tam, lai kur šī māsa dzīvotu vai kalpotu, viņa saglabā savu piederību un saites ar Palīdzības biedrību.12 Palīdzības biedrības nozīmīgo mērķu dēļ Augstākais Prezidijs ir izteicis vēlmi, lai jaunās sievietes uzsāk gatavošanos ienākšanai Palīdzības biedrībā ilgu laiku pirms savas 18. dzimšanas dienas.13
Palīdzības biedrība nav programma. Tā ir Tā Kunga Baznīcas oficiāla daļa, kas ir „dievišķi ordinēta no Dieva”, lai mācītu, stiprinātu un iedvesmotu māsas viņu pienākumos attiecībā uz ticību, ģimeni un palīdzību. Palīdzības biedrība ir Pēdējo dienu svēto sieviešu dzīvesveids, un tās ietekme plešas tālu ārpus svētdienas klasēm vai sabiedriskiem pasākumiem. Tā seko to sieviešu paraugam, kas bija Tā Kunga Jēzus Kristus mācekles un kalpoja ar Viņu un Viņa apustuļiem Viņa agrīnajā Baznīcā.14 Mums ir mācīts, ka „sievietei ir nepieciešams izkopt savā dzīvē tikumus, kas tiek mācīti Palīdzības biedrībā, tāpat kā vīriešiem ir nepieciešams izveidot tādu raksturu, ko nosaka un pilnveido priesterība”.15
Kad Pravietis Džozefs Smits organizēja Palīdzības biedrību, viņš mācīja māsas, lai viņas varētu „sniegt palīdzību nabagajiem” un „glābt dvēseles”.16 Pirmā Palīdzības biedrības prezidente tika iesvētīta izskaidrot Rakstus, un Palīdzības biedrībai joprojām ir šī būtiskā atbildība mācīt Tā Kunga Baznīcā. Savā pienākumā „glābt dvēseles” māsas tika pilnvarotas darboties dažādās darbības jomās un organizēt dažādus pasākumus. Kad Džozefs Smits pastāstīja māsām, ka Palīdzības biedrības organizācija sagatavotu viņām „priesterības privilēģijas, svētības un dāvanas”17, viņām tika izskaidrots Tā Kunga pestīšanas darbs. Dvēseļu glābšana ietver arī dalīšanos evaņģēlijā un piedalīšanos misionāru darbā. Tas ietver arī tempļa un ģimenes vēstures darba veikšanu. Tas ietver visu iespējamo, lai kļūtu garīgi un laicīgi pašpaļāvīgām.
Elders Džons A. Vidso paziņoja, ka Palīdzības biedrība „atbrīvo no nabadzības, sniedz palīdzību slimībās un šaubās un atbrīvo no nezināšanas — atbrīvo no visa tā, kas sievietei traucē gūt prieku un attīstīties. Kas par lielisku uzdevumu!”18
Prezidents Boids K. Pekers ir pielīdzinājis Palīdzības biedrību „aizsargsienai”.19 Pienākums — pasargāt māsas un viņu ģimenes — palielina apmeklējošo māsu rūpju un kalpošanas, un citu kalpošanas pasākumu nozīmi, un tas parāda mūsu vēlēšanos atcerēties savas noslēgtās derības ar To Kungu. Kā „kalpotājas trūcīgajiem un nomāktajiem” — mēs strādājam kopā ar bīskapiem, lai rūpētos par svēto laicīgajām un garīgajām vajadzībām.20
Prezidents Spensers V. Kimbals teica: „Ir daudz māsu, kas dzīvo skrandās — garīgās skrandās. Taču viņām ir tiesības uz greznu tērpu, garīgu tērpu. … Tā ir jūsu privilēģija doties uz viņu mājām un palīdzēt saņemt šo garīgo tērpu.”21 Prezidents Harolds B. Lī dalījās savā vīzijā. Viņš teica: „Vai jūs neredzat, kādēļ Tas Kungs ir devis atbildību Palīdzības biedrībai apciemot cilvēkus viņu mājās? Tādēļ, ka izņemot pašu Glābēju, nav neviena cita šajā Baznīcā, kam būtu vēl mīļāks pieskāriens un pilnīgāka sapratne par šo cilvēku sirdīm un dzīvēm.”22
Prezidents Džozefs F. Smits brīdināja Palīdzības biedrības māsas un viņu vadītājas, sakot, ka viņš nevēlējās “redzēt pienākam laikus, kad mūsu Palīdzības biedrība sekos vai sajauksies ar citām sieviešu veidotajām organizācijām, zaudējot savu identitāti”. Viņš sagaidīja no māsām, ka viņas „vadīs pasauli un … it īpaši pasaules sievietes visā, kas ir uzslavas vērts, visā, kas ir dievišķīgs, visā, kas ir pacilājošs un attīrošs cilvēku bērniem”.23 Viņa padoms liek uzsvaru tam, ka nepieciešams izvairīties no jebkādām tradīcijām, tēmām, populāriem priekšstatiem, tendencēm un paradumiem, kas nav saskaņā ar Palīdzības biedrības mērķiem.
Vadītajas, kuras tiecas saņemt atklāsmes, var nodrošināt, ka katra Palīdzības biedrības sapulce, stunda, aktivitāte un centieni piepilda tās organizēšanas mērķus. Sabiedriskums, draudzība un vienotība, ko mēs vēlamies, būs patīkamās sekas kopīgai kalpošanai ar To Kungu Viņa darbā.
Lai piepildītu praviešu vīziju
Prezidents Tomass S. Monsons un viņa padomnieki nesen ir liecinājuši, ka „Tas Kungs ir atjaunojis evaņģēliju pilnībā caur pravieti Džozefu Smitu un ka Palīdzības biedrība ir ļoti svarīga šīs atjaunošanas daļa”. Kā pierādījumu savai vēlmei saglabāt Palīdzības biedrības „diženo mantojumu”, Augstākais Prezidijs nesen izdeva un visā pasaulē izplatīja grāmatu Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society. Tās lappusēs mēs atradīsim paraugus un piemērus, kā māsas un brāļi strādā kopā ģimenēs un Baznīcā, un mēs varēsim mācīties principus par to, kas mēs esam, kam mēs ticam un kas mums būtu jāaizstāv. Augstākais Prezidijs mūs ir mudinājis studēt šo svarīgo grāmatu un „atļaut tās mūžīgajām patiesībām un iedvesmojošajiem piemēriem ietekmēt [mūsu] dzīves”.24
Kamēr māsas dzīvos lielākā saskaņā ar Palīdzības biedrības mērķiem, praviešu vīzija tiks piepildīta. Prezidents Kimbals teica: „Šajā [Palīdzības biedrības] organizācijā ir spēks, kas vēl nav pilnībā izmantots, lai stiprinātu Ciānas mājas un celtu Dieva valstību, un arī netiks izmantots, kamēr māsas un priesterības nesēji neaptvers šīs biedrības potenciālu.”25 Viņš pravietoja, ka „daudz lielāka Baznīcas izaugsme būs pēdējās dienās, jo daudzas no pasaules labajām sievietēm (kurām bieži vien ir ļoti augsts iekšējais garīgums) vēlēsies pievienoties Baznīcai lielā skaitā. Tas notiks tādā mērā, ka Baznīcas sievietes būs redzamas priecājoties kā īpašas un atšķirīgas no citām pasaules sievietēm”.26
Es esmu pateicīga par praviešu vīziju attiecībā uz Palīdzības biedrību. Es, tāpat kā Prezidents Gordons B. Hinklijs, „esmu [pārliecināta], ka nekur citur nav tādas organizācijas, kas līdzinātos šīs Baznīcas Palīdzības biedrībai”.27 Tagad tā ir mūsu atbildība — dzīvot saskaņā ar praviešu vīziju attiecībā par Palīdzības biedrību, kad mēs tiecamies pieaugt ticībā, stiprināt ģimenes un sniegt palīdzību.
Nobeigumā vēlos dalīties ar Prezidenta Lorenco Snova vārdiem: „[Palīdzības] biedrības nākotne ir ļoti daudzsološa. Baznīcai augot, šīs biedrības darbības lauks atbilstoši palielināsies, un tā kļūs vēl spējīgāka darīt labu nekā līdz šim”.28 Māsām, kuras palīdz paplašināt Dieva valstību, viņš teica: „Tā kā jūs esat bijušas dalībnieces šajā darbā, jūs pavisam noteikti būsit dalībnieces šī darba uzvarā, kā arī paaugstināšanā un slavā, ko Tas Kungs dāvās Saviem uzticīgajiem bērniem.”29 Arī es sniedzu liecību par šo vīziju Jēzus Kristus Vārdā, āmen.