Tici, paklausi un pastāvi līdz galam!
Prezidents Tomass S. Monsons
Tici, ka pats svarīgākais ir palikt stiprai un uzticīgai evaņģēlija patiesībām. Es liecinu, ka tā ir.
Manas dārgās jaunās māsas, pienākums jūs uzrunāt dara mani pazemīgu. Es lūdzu pēc dievišķas palīdzības, lai spētu pilnvērtīgi izmantot šo iespēju.
Vēl pirms kādiem gadiem divdesmit jūs nebijāt uzsākušas savu laicīgās dzīves ceļojumu. Jūs vēl bijāt savās debesu mājās, kur jūs ieskāva tie, kas jūs mīl un kam rūp jūsu mūžīgā labklājība. Visbeidzot pienāca brīdis, kad jums bija jādodas uz Zemi, lai pilnveidotos. Nav šaubu, ka atvadoties jums tika teikts, ka uz jums paļaujas. Jūs ieguvāt ķermeni un kļuvāt mirstīgas, tiekot šķirtas no sava Debesu Tēva klātbūtnes.
Arī šeit, uz Zemes, jūs piedzīvojāt priekpilnu sagaidīšanu. Jūsu pirmie dzīves gadi bija jauks un ļoti īpašs laiks. Sātans nevarēja jūs kārdināt, jo jūs vēl nebijāt sasniegušas atbildības vecumu. Dieva priekšā jūs bijāt nevainīgas.
Drīz vien iesākās posms, ko daži nodēvējuši par „briesmīgo pusaudžu vecumu”. Man labāk patiktu „burvīgais pusaudžu vecums”. Tas ir lielu iespēju, izaugsmes un attīstības laiks, ar tam tik raksturīgo zināšanu uzkrāšanu un patiesības meklējumiem.
Neviens nekad nav teicis, ka pusaudžu gadi ir viegli. Bieži vien tos pavada nedrošība, sajūta, ka neesam pietiekami labi, pūliņi izcīnīt savu vietu vienaudžu vidū, centieni iekļauties. Šajā laikā jūs kļūstat neatkarīgākas un, iespējams, vēlaties lielāku brīvību par to, ko jūsu vecāki šobrīd gatavi atvēlēt. Šis ir arī ļoti izšķirošs laiks, jo Sātans jūs kārdina, darīdams visu iespējamo, lai aizvilinātu no takas, kas ved atpakaļ uz debesu mājām, no kurām ieradāties, no takas, kas ved atpakaļ pie jūsu mīļajiem un Debesu Tēva.
Apkārtējai pasaulei trūkst nepieciešamo resursu, lai palīdzētu jums veikt šo bieži vien tik bīstamo ceļojumu. Šķiet, ka mūsdienu sabiedrībā ļoti daudzi ļāvuši atraisīties savām drošības tauvām un aizpeldējuši no miera ostas.
Visatļautība, netikumība, pornogrāfija, narkotikas, vienaudžu spiediens — un ne tikai — kļuvis par iemeslu tam, ka daudzi mētājas grēka jūras viļņos, uzskriedami zaudētu iespēju, paspēlētu svētību un sagrautu sapņu šķautņainajām klintīm.
Kā mēs varam nokļūt drošībā? Vai ir iespējams izbēgt no draudošās sagrāves? Atbilde ir skanīgs — jā! Es iesaku jums lūkoties uz Tā Kunga bāku. Esmu to teicis jau iepriekš un teikšu atkal — nav tik biezas miglas, tik tumšas nakts, tik spēcīgu brāzmu vai tik nomaldījušos jūrnieku, ko nespētu glābt Tā Kunga bāka. Tā rāda ceļu caur dzīves vētrām. Tā aicina: „Šis ir ceļš uz drošību! Šis ir ceļš uz mājām!” Tā sūta mums uzskatāmus gaismas signālus, kas nekad nepieviļ. Ja sekosiet šiem signāliem, tie pārvedīs jūs debesu mājās.
Šovakar es vēlos jums pastāstīt par trim būtiskiem Tā Kunga bākas signāliem, kas palīdzēs atgriezties pie Tēva, kurš nepacietīgi gaida jūsu uzvaras vainagoto pārnākšanu. Šie signāli ir ticēt, paklausīt un pastāvēt līdz galam.
Kā pirmo minēšu pašu būtiskāko pamatsignālu — ticēt. Tici, ka tu esi Debesu Tēva meita, ka Viņš mīl tevi un ka tu esi šeit, lai sasniegtu dižu mērķi — iegūtu mūžīgo glābšanu. Tici, ka pats svarīgākais ir palikt stiprai un uzticīgai evaņģēlija patiesībām. Es liecinu, ka tā ir!
Manas jaunās draudzenes, ticiet vārdiem, ko katru nedēļu atkārtojat, citējot Jauno sieviešu lozungu. Domājiet par to, ko tie nozīmē. Tie ir patiesi. Centieties vienmēr dzīvot saskaņā ar tajos paustajām vērtībām. Ticiet tam, ko vēsta lozungs, ka, ja pieņemsiet un rīkosieties saskaņā ar šīm vērtībām, jūs būsiet gatavas stiprināt mājas un ģimeni, slēgt un ievērot svētās derības, saņemt tempļa priekšrakstus un gūt prieku no paaugstināšanas svētībām. Tās ir brīnišķīgas evaņģēlija patiesības, un, sekojot tām, jūs būsiet laimīgākas, nekā tās ignorējot — laimīgākas gan šajā dzīvē, gan pēc tās.
Lielākajai daļai no jums šīs patiesības tika mācītas jau kopš brīža, kad sākāt staigāt. Jūs mācīja gan mīloši vecāki, gan gādīgi skolotāji. Patiesības, ko viņi jums mācīja, palīdzēja iegūt liecību — jūs ticējāt tam, kas tika mācīts. Lai gan liecību var garīgi bagātināt un stiprināt, studējot, lūdzot vadību un katru nedēļu apmeklējot Baznīcas sanāksmes, tas, vai to saglabāsiet, ir atkarīgs no jums pašām. Sātans centīsies, cik var, lai iznīcinātu jūsu liecību. Jums vajadzēs par to rūpēties visu turpmāko dzīvi, līdzīgi kā par spožu uguns liesmu. Ja neturpināsiet pastāvīgi stiprināt savu liecību, tā izplēnēs, līdz pārtaps kvēlojošās oglēs un tad — izdzisīs pavisam. Jūs nedrīkstat to pieļaut!
Papildus svētdienas sanāksmju un iknedēļas jauniešu pasākumu apmeklēšanai, ja vien jums rodas iespēja apmeklēt semināru (neatkarīgi no tā, vai tās ir rīta vai pēcskolas nodarbības), izmantojiet šo iespēju! Daudzas no jums jau apmeklē semināru. Līdzīgi kā visās citās jomās, tas, cik daudz no tā gūsiet, atkarīgs no jūsu pašu attieksmes un vēlmes mācīties. Esiet pazemīgas, ar vēlmi mācīties! Es esmu tik pateicīgs, ka man pusaudžu gados bija iespēja apmeklēt rīta semināra nodarbības — tam bija izšķiroša nozīme manā izaugsmē un manas liecības izaugsmē. Seminārs var manīt cilvēku dzīvi.
Pirms dažiem gadiem direktoru padomē strādāju kopā ar kādu krietnu vīru, kurš dzīvē guvis ārkārtīgi lielus panākumus. Viņa godīgums un lojalitāte pret Baznīcu atstāja uz mani lielu iespaidu. Es uzzināju, ka viņš ir ieguvis liecību un pievienojies Baznīcai semināra dēļ. Šis vīrs apprecējās ar sievieti, kura kopš mazām dienām bija Baznīcas locekle. Viņam pašam reliģiskās piederības nebija. Gadi gāja, taču, par spīti sievas pūliņiem, šis vīrs neizrādīja nekādu interesi par iešanu uz baznīcu kopā ar sievu un bērniem. Bet tad viņš sāka vadāt divas no meitām uz rīta semināru. Parasti viņš gaidīja mašīnā, kad beigsies nodarbības, un pēc tam veda viņas uz skolu. Bet kādu dienu lija, un viena no meitām aicināja: „Nāc iekšā, tēt! Tu vari pasēdēt priekštelpā.” Tēvs šo piedāvājumu pieņēma. Klases durvis bija pavērtas, un viņš ieklausījās. Dzirdētais uzrunāja viņa sirdi, un visu atlikušo mācību gadu viņš kopā ar meitām apmeklēja semināru, līdz galu galā kļuva par Baznīcas locekli un kopš tā laika vienmēr ir bijis aktīvs. Ļaujiet, lai seminārs veido un stiprina jūsu liecību!
Var gadīties, ka sastapsieties ar grūtībām, kas apdraudēs jūsu liecību, vai atstāsiet to novārtā citu interešu dēļ. Es lūdzu, saglabājiet to stipru! Tikai un vienīgi jūs esat atbildīgas par to, lai tās liesma spoži degtu. Tas prasa pūles, taču jūs nekad, nekad to nenožēlosiet. Man prātā nāk dziesma, ko sarakstījusi Džūlija de Adževedo Henksa. Atsaucoties uz savu liecību, viņa raksta:
Kad pārmaiņu vēji šņāc
Un sirdssāpju mākoņi māc,
Kā dzīvību sargāju to,
Lai gaismu un siltumu dod.
Pat negantā vētrā,
Pat brāzmainā lietū
Es turpinu
Uzturēt liesmu1.
Ticiet un pēc tam uzturiet savas liecības spožo liesmu, lai kas arī notiktu!
Otrkārt, jaunās sievietes — paklausiet! Klausiet saviem vecākiem, klausiet Dieva baušļiem! Tos mums dāvājis mīlošais Debesu Tēvs. Ja klausīsim tiem, mēs jutīsim lielāku piepildījumu, mūsu dzīve nebūs tik sarežģīta. Mums būs vieglāk izturēt izaicinājumus un grūtības. Mēs saņemsim Tā Kunga apsolītās svētības. Viņš ir teicis: „Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu; un labprātīgie un paklausīgie ēdīs Ciānas zemes labumus šajās pēdējās dienās”.2
Jūs dzīvojat tikai vienreiz. Cik vien iespējams, turieties pa gabalu no nepatikšanām! Jūs tiksiet kārdinātas, dažkārt to darīs tie, ko uzskatāt par saviem draugiem.
Pirms dažiem gadiem es runāju ar kādu „Rožu” meiteņu padomdevēju, kura pastāstīja man par kādu atgadījumu ar vienu no meitenēm viņas klasē. Šī jaunā sieviete atkal un atkal tikusi kārdināta pamest patiesības ceļus un sekot grēka līkločiem. Vairāku skolas draugu pastāvīgā spiediena rezultātā viņa beigu beigās piekritusi sekot minētajam pagriezienam. Plāns bija tāds — viņa pateiks vecākiem, ka iet uz Jauno sieviešu pasākumu, taču būs tur tikai tik ilgi, līdz pēc viņas ieradīsies draudzenes un viņu puiši. Pēc tam viņi bija ieplānojuši doties uz ballīti, kur tiktu lietoti alkoholiski dzērieni un uzvedība klaji atšķirtos no tā, ko jaunā sieviete uzskatīja par pareizu.
Skolotāja bija lūgusi pēc iedvesmas, lai spētu palīdzēt visām savām meitenēm un jo īpaši šai jaunajai sievietei, kura, kā šķita, nebija droša par savu apņemšanos sekot evaņģēlijam. Tovakar skolotāja saņēma iedvesmu atteikties no iepriekš plānotā un runāt ar meitenēm par to, kā saglabāt morālo skaidrību. Kamēr skolotāja dalījās savās domās un uzskatos, jaunā sieviete, par kuru viņa bija noraizējusies, laiku pa laikam ielūkojās pulkstenī, lai nenokavētu randiņu ar saviem draugiem. Tomēr, turpinoties pārrunām, viņas sirds atmaiga, sirdsapziņa pamodās un apņemšanās — sekot evaņģēlijam — atjaunojās. Kad pienāca noliktais laiks, viņa nepievērsa uzmanību nepārtrauktajai mašīnas signalizēšanai. Visu vakaru viņa pavadīja ar skolotāju un klasesbiedrenēm. Kārdinājums — novirzīties no Dieva apstiprinātā ceļa — bija novērsts. Sātans cieta sakāvi. Kad visi devās projām, jaunā sieviete palika, lai pateiktos skolotājai par stundu un pastāstītu, ka tā palīdzējusi izvairīties no iespējamām traģiskām sekām. Skolotājas lūgšana bija uzklausīta.
Vēlāk uzzināju — tā kā jaunā sieviete tovakar pieņēma lēmumu nedoties līdzi draugiem, kuri bijuši vieni no populārākajiem zēniem un meitenēm skolā, viņa tika izsmieta un vairākus mēnešus viņai skolā nebija neviena drauga. Apkārtējie nevarēja pieņemt, ka jaunā sieviete nevēlas rīkoties tāpat kā viņi. Tas bija ārkārtīgi smags un vientuļš dzīves posms, tomēr viņa palika nelokāma un galu galā atrada draugus ar līdzīgām vērtībām. Pēc vairākiem gadiem viņa noslēdza tempļa laulību, un tagad viņai ir četri jauki bērni. Bet viņas dzīve varēja būt arī pavisam citāda. Lēmumi, kurus pieņemam, nosaka mūsu turpmāko likteni.
Dārgās jaunās sievietes, pieņemiet lēmumus tikai pēc tam, kad esat atbildējušas uz jautājumu: „Kā tas mani ietekmēs un ko tas man dos?”, un rīkojieties nevis saskaņā ar „Ko citi par mani domās?”, bet gan saskaņā ar „Ko es pati par sevi domāšu?”! Ļaujieties klusās, mierīgās balss ietekmei! Paturiet prātā, ka priesterības brālis ar attiecīgām pilnvarām konfirmācijas laikā uzlika rokas uz jūsu galvas, teikdams: „Saņem Svēto Garu.” Atdariet savu sirdi, savu dvēseli, lai uzklausītu šo īpašo balsi, kas liecina par patiesību! Un, kā solīja pravietis Jesaja, „Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!”3
Visatļautība ir dominējošais tonis mūsdienās. Žurnālos un televīzijas šovos rāda kino un sporta zvaigznes — cilvēkus, ko daudzi jaunieši vēlas atdarināt, un, lai gan viņi neievēro Dieva likumus un iesaistās grēcīgās darbībās, tas paliek it kā bez redzamām sekām. Neticiet tam! Atmaksas stunda pienāks, un mēs redzēsim medaļas otru pusi. Katrai pelnrušķītei reiz pienāk pusnakts stunda — ja ne šajā dzīvē, tad — pēc tās. Mēs visi reiz piedzīvosim tiesas dienu. Vai jūs esat tai gatavas? Vai esat apmierinātas ar savu paveikto?
Ja kāda no jums ceļā paklupusi, es apsolu — jums ir atpakaļceļš. Šo procesu sauc par grēku nožēlošanu. Mūsu Glābējs mira, lai mums visiem nodrošinātu šo svēto dāvanu. Lai gan ceļš ir grūts, mums ir dots apsolījums. Tas Kungs teica: „Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs,4 un Es … nepieminēšu vairs [tos].”5
Manas mīļās jaunās māsas, jums ir dota vērtīgā izvēles brīvības dāvana. Es lūdzos, lai jūs izvēlētos paklausīt!
Visbeidzot — pastāviet līdz galam! Ko nozīmē „pastāvēt līdz galam”? Man patīk skaidrojums — „drosmīgi izturēt”. Dažkārt drosme ir vajadzīga, lai ticētu; laiku pa laikam to vajag, lai paklausītu, taču tā pavisam noteikti ir nepieciešama, lai pastāvētu līdz brīdim, kad pametīsim šo laicīgo eksistenci.
Dzīves laikā esmu runājis ar daudziem, kas teikuši: „Man ir tik daudz problēmu, tik daudz rūpju! Es esmu dzīves grūtību pārņemts. Ko lai iesāku?” Esmu piedāvājis viņiem un tagad piedāvāju arī jums konkrētu ieteikumu — tiecieties pēc dievišķas vadības, dienu pēc dienas. Kopumā raugoties, dzīve ir grūta, bet soli pa solim tā ir tīrais nieks. Katrs spēj būt patiess vienu dienu — un tad vēl vienu un vēl, līdz izrādās, ka visu dzīvi esam klausījuši Svētā Gara vadībai un bijuši tuvi Tam Kungam, līdz esam nodzīvojuši taisnīgu, labu darbu pārpilnu dzīvi. Glābējs ir apsolījis: „Griezieties pie Manis un pastāviet līdz galam, un jūs dzīvosit; jo tam, kas pastāvēs līdz galam, Es došu mūžīgo dzīvi”6.
Tieši šī iemesla dēļ jūs esat nākušas laicīgajā pasaulē, manas jaunās draudzenes. Nav nekā svarīgāka par mērķi, ko cenšaties sasniegt — par mūžīgo dzīvi jūsu Tēva valstībā.
Jūs esat Debesu Tēva dārgās, mīļotās meitas, un Viņš ar nodomu sūtīja jūs uz Zemi tieši tagad un šobrīd. Jūs tikāt gatavotas šim brīdim. Ja vien jūs ticēsiet, paklausīsiet un pastāvēsiet līdz galam, jūs gaida brīnišķa un diža nākotne. Es lūdzu, lai jūs iegūtu šo svētību. Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, Vārdā, āmen.