Celies un mirdzi!

Anna M. Diba

Otrā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā

Attēls

Viens no labākajiem veidiem, kā varam celties un mirdzēt, ir pārliecināti turēt Dieva baušļus.

Man tā ir privilēģija — šo vakaru pavadīt kopā ar jums. Janvārī es vienmēr ar nepacietību gaidu, kad izziņos ikgadējo tēmu jauniešu pasākumiem, tajā pašā laikā veltot kādu brīdi pārdomām par to, vai esmu pietiekami labi apguvusi iepriekšējā gada tēmai veltītās stundas.

Uz brīdi apskatīsim iepriekšējo gadu tēmas: „Lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti”¹, „Lai jūs būtu nelokāmi un nesatricināmi, vienmēr labu darbu pārpilni”², „Topi tu par paraugu ticīgajiem”³, „Esi stiprs un drošs”⁴, un trīspadsmitais Ticības apliecinājums: „Mēs ticam, ka jābūt godīgiem, patiesiem, šķīstiem, labvēlīgiem, tikumīgiem un jādara labu visiem cilvēkiem”.⁵

Studējot un koncentrējoties uz šiem Rakstu pantiem veselu gadu, mēs esam ļāvušas tiem kļūt par daļu no mūsu sirds, mūsu dvēseles un mūsu liecības. Mēs ceram, ka jūs turpināsiet rīkoties atbilstoši to vadībai arī tagad, kad pievērīsimies mūsu 2012. gada jauniešu pasākumu tēmai no Mācības un Derībām.

115. nodaļas ievadā paskaidrots, ka tolaik bija 1838. gads, notikumi risinājās Fārvestā, Misūrī štatā, un ka Džozefs Smits mums „dara zināmu Dieva gribu attiecībā uz tās vietas iekārtošanu un Tā Kunga nama celtniecību”. Pravietis bija optimisma pilns un iedvesmots. Piektajā pantā, kur atrodama šī gada tēma, Tas Kungs viņam saka: „Patiesi es saku jums visiem: Celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par karogu visām tautām.”

Kas jums ienāk prātā, dzirdot vārdu celies? Personīgi es iedomājos par jums — cildeno Baznīcas jaunatni. Es domāju par to, kā jūs katru rītu cītīgi ceļaties, lai dotos uz agro rīta semināru. Es redzu jūs uzticīgi ceļoties kājās pēc savām ikdienas lūgšanām. Es domāju par to, cik drosmīgi jūs ceļaties un dalāties savā liecībā, un aizstāvat savus standartus. Mani iedvesmo jūsu uzticēšanās evaņģēlijam un jūsu labais piemērs. Daudzi no jums jau ir atsaukušies uz aicinājumu celties un mirdzēt, un jūsu gaisma iedvesmo arī pārējos rīkoties tāpat.

Viens no labākajiem veidiem, kā varam celties un mirdzēt, ir pārliecināti turēt Dieva baušļus. Par šiem baušļiem mēs mācāmies no Svētajiem Rakstiem, no mūsdienu praviešiem un no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai. Katram no jums jābūt savam eksemplāram. Es savā eksemplārā esmu apvilkusi vārdus priekš un tevis, kā man mācīja kāda cienījama draudzene. Šī vienkāršā darbība atgādina man, ka šie standarti nav tikai vispārējas vadlīnijas — tie domāti tieši man. Es ceru, ka jūs atradīsiet laiku, lai atzīmētu šos vārdus savā brošūrā, izlasīsiet to no pirmās līdz pēdējai lappusei un sajutīsiet Garu liecinām, ka šie standarti ir domāti arī jums.

Iespējams, ka dažas no jums jūt kārdinājumu ignorēt vai atmest standartus, kas iekļauti brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai. Viņas skatās uz brošūru un saka: „Skaties, mammu, grāmatiņā netiek minēts par [un min aktuālo jautājumu].” Vai arī viņas attaisno sevi: „Tas, ko es daru, nemaz nav tik slikti. Esmu pārliecināta, ka es nerīkojos tik slikti kā [un min drauga vai paziņas vārdu].”

Prezidents Harolds B. Lī mācīja: „Svarīgākais no visiem Dieva baušļiem ir tas, kuru jums šobrīd visgrūtāk pildīt”.⁶ Ķēniņš Benjamīns paskaidroja: „Es nevaru pateikt jums visas lietas, ar ko jūs varat sagrēkot, jo ir dažādi ceļi un veidi, pat tik daudz, ka es nevaru saskaitīt”.⁷ Ja jums ir grūtības ievērot šos standartus un baušļus, es mudinu meklēt atbalstu evaņģēlijā. Lasiet Svētos Rakstus. Pavadiet laiku Baznīcas oficiālajā mājas lapā LDS.org, lai atrastu atbildes uz saviem jautājumiem. Runājiet ar saviem vecākiem, ar saviem Baznīcas vadītājiem vai ar tiem, kas spoži mirdz, dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju. Lūdziet, izkratiet sirdi savam Debesu Tēvam, kurš jūs mīl. Ik dienas izmantojiet grēku nožēlošanas dāvanu. Kalpojiet citiem. Un vissvarīgākais — uzklausiet un paklausiet Svētā Gara pamudinājumiem.

Prezidents Tomass S. Monsons uzmundrina mūs ar šādiem vārdiem: „Mani jaunie draugi, esiet stipri. … Jūs zināt, kas ir labi un kas ir slikti, un nekāda maskēšanās, lai arī cik pievilcīga tā būtu, to nemainīs. … Ja jūsu, tā dēvētie, draugi mudina jūs darīt kaut ko tādu, kas saskaņā ar jūsu zināšanām ir nepareizi, jums jābūt tiem, kas turēsies pie pareizā, pat ja jūs paliekat vieni”.⁸

Debesu Tēvs negrib, lai mēs raudzītos uz pasauli un sekotu tās allaž mainīgajām tendencēm. Viņš vēlas, lai mēs skatītos uz Viņu un sekotu Viņa nemainīgajai vadībai. Viņš grib, lai mēs dzīvotu saskaņā ar evaņģēliju un vadītu pie tā arī citus, augstu paceļot standartu latiņu.

Svētajos Rakstos minēts daudz lielisku piemēru, kas ilustrē šo domu. No Vecās Derības Soģu grāmatas mēs mācāmies par Samsonu. Samsons piedzima ar īpašām dotībām. Viņa mātei tika apsolīts: „Viņš sāks glābt Israēlu no filistiešu rokas”.⁹ Taču, kad Samsons pieauga, viņš vairāk pievērsās pasaulīgajiem kārdinājumiem nekā Dievam. Viņš veica izvēles, kas „bija tīkamas viņa acīm”¹⁰, nevis darīja to, kas būtu pareizi. Svētajos Rakstos atkārtoti tiek izmantota frāze„un viņš [devās lejup]”¹¹, stāstot par Samsona ceļojumiem, rīcību un izvēlēm. Tā vietā, lai celtos un mirdzētu, lai sasniegtu savas augstākās spējas, Samsons bija pārņemts ar pasauli, zaudēja savu Dieva doto spēku un gāja bojā traģiskā, pāragrā nāvē.

Pretstatā tam, Svētajos Rakstos minēts Daniēla piemērs. Arī Daniēls piedzima ar īpašām dotībām. Daniēla grāmatas 6. nodaļā rakstīts: „Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars”.¹² Kad Daniēls saskārās ar pasaulīgiem izaicinājumiem, viņš neraudzījās lejup, uz pasauli, — viņš cēlās un raudzījās uz debesīm. Tā vietā, lai paklausītu ķēniņa pasaulīgajai pavēlei,30 dienas nepielūgt nevienu citu kā tikai ķēniņu, Daniēls „gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis”.¹³

Daniēls nebaidījās celties un mirdzēt, paklausot Dieva baušļiem. Lai gan, iestājoties par to, kas ir pareizs, viņš bija spiests pavadīt neomulīgu nakti lauvu bedrē, savas paklausības dēļ viņš tika aizsargāts un svētīts. Kad nākamajā rītā ķēniņš Dārijs lika izvilkt Daniēlu no lauvu bedres, viņš izdeva pavēli, ka ikvienam būs bīties Daniēla Dieva un būs sekot Daniēla uzticības piemēram. Patiesi, Daniēls rāda mums, ko nozīmē būt par paraugu tautām un nekad nepazemināt savus standartus, saskaroties ar pasaulīgiem kārdinājumiem.

Esmu svētīta ar iespēju dzirdēt par daudzu jums līdzīgu mūsdienu jauniešu piemēriem, kuri nav baidījušies celties, mirdzēt un ļaut, lai viņu gaisma kļūtu par paraugu vienaudžiem. Džoanna bija viena no trim Baznīcas loceklēm savā vidusskolā un vienīgā jaunā sieviete savā bīskapijā. Viņa apsolīja sev un Tam Kungam, ka viņa nekad nelietos sliktus vārdus. Kad viņa kādā skolas projektā tika nozīmēta vienā pārī ar kādu jaunu vīrieti, kurš nebija devis tādu solījumu, viņa nepazemināja savus standartus, bet palūdza respektēt un cienīt viņas vērtības. Ar laiku, daudzu neuzkrītošu un dažreiz arī tiešāku atgādinājumu dēļ, viņas draugs izveidoja jaunus ieradumus un sāka lietot literāru valodu. Šo pārmaiņu ievēroja daudzi, ieskaitot viņa tēvu, kurš pateicās Džoannai par viņas pozitīvo ietekmi uz viņa dēlu.¹⁴

Nesenajā apmācību braucienā uz Filipīnām satiku Kārenu, kura dalījās ar mani pieredzē, ko guva viesnīcu un restorānu vadības bakalaura studiju laikā. Skolotājs pieprasīja, lai visi studenti iemācītos pagatavot un pagaršotu dažādus dzērienus, ko varētu pasniegt viņu restorānos. Daži no dzērieniem bija alkoholiski, un Kārena zināja, ka baudīt tos būtu pretrunā ar Tā Kunga baušļiem. Neskatoties uz draudošajām sekām, Kārena smēlās drosmi celties un mirdzēt un nepagaršoja dzērienus.

Kārena paskaidroja: „Mans skolotājs pienāca un jautāja man, kādēļ es nedzeru. Viņš teica: „Kārenas jaunkundz, kā jūs zināsiet, kā šie dzērieni garšo un kā nokārtosiet šo svarīgo priekšmetu, ja tos pat nepagaršojat?” Es viņam teicu, ka esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle un mēs kā Baznīcas locekļi nelietojam to, kas mums kaitē. Lai arī kā viņš rīkotos, pat ja tas nozīmētu neapmierinošu atzīmi, es saprastu, bet nepārkāptu savus personīgos standartus.

Pagāja nedēļas, bet notikušais netika pieminēts. Gaidot semestra beigas, Kārena zināja, ka gala atzīmē atspoguļosies atteikšanās pagaršot dzērienus. Viņa vilcinājās skatīties, kādu atzīmi saņēmusi, taču, kad to izdarīja, atklāja, ka saņēmusi visaugstāko atzīmi grupā.

Viņa teica: „Šīs pieredzes dēļ es iemācījos, ka Dievs … patiešām svētīs mūs, ja sekosim Viņam. Tāpat es zinu arī to, ka, ja būtu saņēmusi nesekmīgu atzīmi, es tik un tā nenožēlotu savu rīcību. Es zinu, ka nekad neizgāzīšos Dieva acīs, ja izvēlēšos darīt to, kas saskaņā ar manām zināšanām ir pareizs”.¹⁵

Dārgās jaunās sievietes, katra no jums ir piedzimusi ar īpašām dotībām. Jūs esat Debesu Tēva mīļotās meitas. Viņš pazīst jūs un mīl jūs. Viņš aicina jūs „celties un mirdzēt”, un Viņš sola — ja jūs to darīsiet, Viņš atbalstīs un svētīs jūs. Es lūdzu, lai katrai no jums būtu drosme atsaukties Viņa aicinājumam un saņemt Viņa apsolījumus! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.