Būt gatavam satikt Glābēju
2024. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2024. gada 8. decembrī
Iesākot Ziemassvētku gaidīšanas laiku, manas domas ir pievērsušās tiem, kuri, iespējams, ir prom no mājām, tostarp ļoti lielajam skaitam misionāru, kuri pašlaik kalpo.
Mani pirmie Ziemassvētki prom no mājām bija 1960. gada decembrī, kad es biju misionārs Anglijā. Es kalpoju Svindonā, Anglijā.
Mēs bijām atvēruši Svindonu misionāru darbam pirms aptuveni 90 dienām. Svētdienas sanāksmēm mēs īrējām telpu. Mēs tikām svētīti ar dažiem jaunpievērstajiem, kas iezīmēja draudzes pirmsākumu.
Ziemassvētku vakarā mēs ar pārinieku, elderu Noelu Lūku, nolēmām sveikt mūsu apkaimē dzīvojošos cilvēkus viņu mājās un sniegt īsu Ziemassvētku vēstījumu un svētību. Bija skaists vakars, un mākoņu pilnajās debesīs spīdēja spožs mēness, radot debešķīgu sajūtu. Pēkšņi mēs aptvērām, ka visi apkaimes iedzīvotāji televizoros skatās iemīļoto komiķi un dziedātāju Heriju Sekombu. Viņš dziedāja iemīļotu dziesmu „Svētī šīs mājas”. Viņš aizkustinoši dziedāja svētos vārdus:
Svētī šos mājiniekus!
Turi tos tīrus, no grēka brīvus.
Svētī, lai cienīgi mēs visi būtu
Viņa izpildījums raisīja mūsu acīs asaras. Dziesma, kas skanēja gandrīz no katras mājas, atbalsojās vēl skaļāk no mākoņiem. Elderam Lūkam un man bija šī spēcīgā sajūta, ka mēs patiešām esam mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus pārstāvji, kuri cenšas kalpot un svētīt mūsu Debesu Tēva bērnus.
Būdams misionārs, es sapratu, ka, dzīvojot uz šīs Zemes, mēs visi esam prom no mājām — mūsu debesu mājām. Šo māju komfortu jo īpaši var sajust, kalpojot mūsu Glābējam.
Pēdējos gados Baznīca mūs ir mudinājusi uzsvērt gaismu, ko Glābējs sniedz visai pasaulei, — it īpaši šajā Ziemassvētku laikā. Baznīca ir īstenojusi lieliskus Izgaismo pasauli pasākumus, lai pievērstu ikviena cilvēka domas Glābējam. Tie ietver centienus palīdzēt grūtībās nonākušajiem un kalpot Kristum līdzīgā veidā.
Pagājušajā gadā Baznīca aizsāka programmu Izgaismo pasauli, izmantojot milzīgus digitālos displejus, kas izvietoti Taimskvērā, Ņujorkas pilsētā.
Mēs ar Mariju bijām klāt, kad uz milzīgajiem, digitālajiem displejiem tika attēlots aizkustinošais Glābēja piedzimšanas notikums. Tā bija dziļi garīga pieredze. Šogad Taimskvēra pieredze tiek atkārtota daudzās citās pasaules pilsētās.
Ņujorkā, piedaloties pasākumā Izgaismo pasauli, es pamanīju, ka universālveikalu skatlogos tiek izvietotas nozīmīgas ekspozīcijas.
Es atceros laikraksta New York Times svētdienas izdevumu, kurā bija pilnas lappuses raksts ar šādu virsrakstu: „Atgriežas brīvdienu skatlogi. Un arī pircēji.” Rakstā bija aprakstīta tradīcija, kad Ņujorkas Piektajā avēnijā universālveikalu skatlogus rotāja krāšņas ekspozīcijas. Cik varēja spriest no šī raksta un mana nesenā apmeklējuma, nevienā no šiem skatlogiem nebija Ziemassvētku ainas vai Kristus bērniņa.
Lasot šo rakstu, es atcerējos, kā manā jaunībā Soltleiksitijas universālveikalu Ziemassvētku skatlogos bija redzams Kristus bērniņš. Es atcerējos arī kādu tā laika stāstu par kādu tirdzniecības centru Vidusrietumos, kas vēlējās uzsvērt Ziemassvētku tematiku, lai radītu Ziemassvētku sajūtu un piesaistītu pircējus. Viņi izkāra lielu izkārtni, uz kuras bija rakstīts: „Ja Kristus nāktu šovakar, pie kā Viņš nāktu?” Veikala skatlogos zem izkārtnes bija izvietotas vairākas ainas. Ja es pareizi atceros šīs ainas:
-
Vienā no tiem bija redzama kāda gados veca sieviete gultā, kuru aprūpē medmāsa. Viņa izskatījās ļoti slima.
-
Otrā bija jauna māmiņa ar jaundzimušu bērnu. Viņas sejā staroja prieks.
-
Trešajā ainā bija redzama ģimene ar raudošiem bērniem. Bija skaidrs, ka viņiem nav pietiekami daudz ēdiena un Ziemassvētku dāvanu būs maz, ja tādas būs vispār.
-
Ceturtajā ainā bija redzama acīmredzami turīga ģimene, kas izsaiņoja neskaitāmas dāvanas.
-
Piektā ainā bija mīļa, bet pieticīga ģimene ar daudziem bērniem, kas priecīgi kopā dziedāja.
Pārdomājot šīs piecas ainas un izkārtni „Ja Kristus nāktu šovakar, pie kā Viņš nāktu?”, man prātā nāk divas domas.
Pirmkārt, mēs zinām, ka tad, kad Glābējs ieradīsies otro reizi, mēs nezināsim ne to dienu, ne stundu.
Otrkārt, kad Jēzus Kristus ieradīsies, kā prezidents Rasels M. Nelsons mācīja iepriekšējā vispārējā konferencē, „[Viņš] atgriezīsies uz Zemes kā tūkstošgades Mesija”. Lai mēs būtu sagatavojušies, prezidents Nelsons mūs mudina „no jauna veltīt savu dzīvi Jēzum Kristum”. Tādēļ uz izkārtnes, iespējams, pareizāk būtu bijis rakstīt: „Ja Kristus nāktu šovakar, kurš būtu gatavs Viņu sagaidīt?”
Pārskatot skatlogu ainas, es saprotu, ka viss, ko tās mums atklāj, ir cilvēku fiziskais un finansiālais stāvoklis, bet nekas netiek atklāts par viņu garīgo stāvokli. Skatlogu vitrīnās bija atainoti gan veci un slimi, gan veseli un jaundzimuši cilvēki. Bija arī bagātie un nabadzīgie. Taču vecums, veselība un finansiālais stāvoklis mums nepavēsta to, kas ir patiešām svarīgi, proti, kāds ir viņu garīgais stāvoklis.
Mācībā un Derībās mēs lasām par nosacījumiem, kas attiecas uz kristībām Kristus Baznīcā. Šie kritēriji galvenokārt balstās uz pazemību, „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu”, grēku nožēlošanu un „kalpošanu [Jēzum Kristum] līdz galam”. Mērķis ir — kļūt par „uzticīgu Jēzus Kristus mācekli” un virzīties uz priekšu pa derību ceļu, kas mūs sagatavo Viņa īstenotās Izpirkšanas svētībām.
Kristus ir paraugs itin visā. Viņš paziņoja: „Lūk, Es esmu gaisma; un Es esmu rādījis jums piemēru.” Raugoties uz savu garīgo stāvokli, būtu labi, ja mēs lūkotos uz Viņa nevainojamo piemēru. Glābējs parādīja mums ceļu, kā rast laimi, jēgu un prieku šajā dzīvē un mūžībā. Ziemassvētku garu raksturo laime un prieks.
Jāņa 19:5 mēs lasām, ka Pilāts atveda Jēzu to priekšā, kuri vēlējās, lai Viņš tiktu sists krustā. Viņš bija „ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem [sacīja]: „Redziet, kāds cilvēks!””
Šajā Ziemassvētku laikā uz brīdi aplūkosim šo Cilvēku, kas ir Kristus, un Viņa sagādātās dāvanas.
Vispirms aplūkosim Viņa brīnumaino piedzimšanu.
Mēs zinām, ka šis dārgais bērniņš, kura piedzimšanu mēs svinam šajā Ziemassvētku laikā, bija Tēva Vienpiedzimušais Dēls. No Sava Tēva Viņš iemantoja mūžīgās dzīves spēku — spēku dzīvot. Un no Savas mirstīgās mātes Viņš iemantoja spēju nomirt. Viņš tika izraudzīts Savai svētajai misijai no paša iesākuma.
Mateja 1:23 ir rakstīts: „Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums.”
Otrkārt, apdomājiet Viņa nevainojamo un bezgrēcīgo dzīvi un Viņa piemēru. Lai gan Viņš izcieta visādas sāpes, ciešanas un kārdinājumus, Viņš sekmīgi izpildīja Savu misiju. Viņš ir mūsu paraugs un ir noteicis ceļu, pa kuru mums vajadzētu iet. Viņš veltīja Savu dzīvi nabagajiem, trūkumcietējiem, slimajiem un nomocītajiem, kā arī tam, lai veiksmīgi īstenotu mūžīgo ieceri, kurai vienīgi Viņš bija atbilstošs.
Treškārt, apdomājiet Viņa nāvi, Augšāmcelšanos un īstenoto Izpirkšanu.
Attiecībā uz Izpirkšanu grāmatā Sludini Manu evaņģēliju ir skaisti un vienkārši rakstīts: „Glābēja īstenotā Izpirkšana ietver Viņa ciešanas Ģetzemanē, Viņa nāvi pie krusta un Viņa godības pilno Augšāmcelšanos. Viņš izcieta prātam neaptveramas sāpes — līdz pat tādai pakāpei, ka asiņoja katrā porā.”
Mācības un Derību 76:41 mēs lasām, „ka Viņš nāca pasaulē, patiesi Jēzus, lai tiktu sists krustā par pasauli un nestu pasaules grēkus, un iesvētītu pasauli, un attīrītu to no visas netaisnības”.
Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir visdižākais notikums un dāvana, kas jebkad cilvēces vēsturē ir saņemta. Mēs visi esam grēkojuši, un, tikai pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, varam iemantot žēlastību un dzīvot ar Dievu.
Ceturtkārt, sagatavojieties Viņa Otrajai atnākšanai.
Vecajā Derībā Ījabs mācīja, ka „pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem”. Prezidents Rasels M. Nelsons tik skaisti mācīja: „[Kristus] vadīs Savas Baznīcas lietas gan no vecās Jeruzalemes, gan no Jaunās Jeruzalemes.” Tagad ir mūsu laiks sagatavoties šim notikumam. Svētie Raksti vēsta: „Sagatavojieties Tā Kunga lielajai dienai.”
Mans noslēdzošais padoms — mīliet To Kungu un kalpojiet Viņam. Apdomājot savu garīgo stāvokli un gatavošanos satikt Glābēju, mums, pirmkārt, vajadzētu „Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta”. Un, otrkārt — „savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”.
Mūsu mīlestība pret Dievu un saviem līdzcilvēkiem ir augstākais pārbaudījums mūsu gara stāvoklim. Ja mēs mīlam Dievu, mēs turēsim Viņa baušļus. Un, ja mēs mīlam savus līdzcilvēkus, mēs kalposim viņiem un patiesībā būsim Glābēja rokas.
Mācībā un Derībās Glābējs lieto šos vārdus: „Jā, Es atvēršu ļaužu sirdis un … Es nodibināšu draudzi ar tavu roku.”
Galvenais veids, kā mēs varam izrādīt savu pateicību Glābējam šajā Ziemassvētku laikā, ir būt par Viņa kalpu — būt par Viņa rokām šeit, uz Zemes.
Šajā skaistajā laikā, kad mēs svinam mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus piedzimšanu, es jums liecinu, ka Viņš ir dzīvs. Viņš ir mūsu Paraugs, mūsu Aizstāvis Tēva priekšā, un Viņš paveica visu nepieciešamo, lai mēs varētu atgriezties Tēva un Dēla klātbūtnē. Mēs rīkosimies gudri, sekojot Jēzum Kristum un saņemot Viņa sagādātās dāvanas.
Lai jums ir brīnišķīgi Ziemassvētki, kuru centrā ir Jēzus Kristus.
Jēzus Kristus Vārdā, āmen.