Nenovērtējamas dāvanas
2024. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2024. gada 8. decembrī
Šovakar arī es ar prieku un apbrīnu runāju par Ziemassvētku svēto nozīmi. Nevienam notikumam pasaules vēsturē nav bijusi lielāka ietekme kā Jēzus no Nācaretes dzimšanai un misijai pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Mūsdienu pasaulē pat laiks tiek mērīts no šī brīnumainā notikuma.
Mūsu Kunga dzimšanu visā pasaulē svin dažādos veidos, taču viena Ziemassvētku tradīcija šķiet universāla.
Šī tradīcija, visticamāk, aizsākās ar Mateja evaņģēlijā aprakstīto stāstu par austrumu gudrajiem, kas nāca pielūgt Jēzu. Atnākot viņi atnesa vērtīgas dāvanas. Mūsdienās dāvanu pasniegšanas tradīcija ir arvien lielāka Ziemassvētku svinību sastāvdaļa.
Manas pirmās Ziemassvētku dāvanas, ko atceros, bija brīnišķīga rotaļu šautene, kas šāva ar korķi uz auklas, un mehāniskā uzvelkamā pīle. Četrgadniekam tā bija pilnīga svētlaime. Pīle uz grīdas riņķoja pa apli, un tai patiešām nebija nekādu izredžu, jo es uz to aizrautīgi mērķēju ar savu rotaļu pistoli no 15 centimetru attāluma. Taču rotaļlieta drīz vien tika salauzta, un, kā jau tas notiek ar visām materiālajām lietām, tās sniegtā laime bija īslaicīga un tika ātri aizmirsta.
Šovakar es ierosinu trīs dāvanas, kuras katrs no mums var dāvināt šajā Ziemassvētku laikā un visas dzīves garumā, kas nesniegs īslaicīgu laimi, bet gan patiesu un ilgstošu prieku.
Pirmā ir liecības dāvana. Tā ir tik personiska dāvana, un, ja tā tiek sniegta brīvi, bez viltus, tā atklāj mūsu dvēseles dziļākās izpausmes. Tīrā liecība par Jēzu Kristu kā mūsu personīgo Glābēju un Pestītāju, kas ir dārgāka par zeltu, vīraku vai mirrēm, ir visa, ko mēs svinam Ziemassvētkos, centrā.
Kad mūsu seši bērni bija mazi, mēs ar Džekiju kādu vakaru nolēmām, ka ģimenes mājvakarā, tā vietā, lai vadītu mācību stundu, mēs vienkārši dalīsimies liecībās cits ar citu. Pēc tam, kad es dalījos ar savu liecību, mūsu mīļā meita Čelsija, kurai tobrīd varēja būt 16 gadu, ar ieplestām acīm teica: „Tēti, es nekad agrāk nebiju dzirdējusi tavu liecību.” Es biju nedaudz šokēts un izbrīnīts par viņas atbildi. Saprotiet, tajā laikā es biju staba prezidents, un zinu, ka Čelsija bija dzirdējusi manu liecību neskaitāmas reizes daudzās draudzēs un mājās. Bet tajā brīdī viņa gan dzirdēja, gan sajuta manu liecību tā, it kā tā būtu pirmā reize. Viņa man deva mācību, ko es nekad neesmu aizmirsis: liecības dāvana ir vērtīga, un mēs sajūtam spēku, ja bieži dalāmies tajā.
Otrā ir piedošanas dāvana. Noteikti mūs visus kādreiz ir ievainojuši citu cilvēku nelaipnie vārdi vai rīcība. Un, ja godīgi atzīstam, arī mēs esam sāpinājuši citus. Jēzus Kristus ir teicis: „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu, bet no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem.” Tad Viņš vēl piebilst, ka tad, ja mēs nepiedodam citiem viņu pārkāpumus pret mums, mūsos paliek lielāks grēks.
Kad mēs brīvi un atklāti piedodam citiem, mēs kļūstam brīvi no rūgtuma, nosodījuma vai atriebības.
Man ir dārgs draugs Dienvidāfrikā vārdā Sandile Makasi. Ar viņa atļauju es padalīšos viņa personīgajā stāstā par piedošanu. Kad Sandile bija nepilnus divus gadus vecs, viņa 28 gadus veco tēvu brutālā aparteīda režīma laikā spīdzināja un nogalināja policija. Vēlāk Sandile uzzināja šokējošās tēva slepkavības detaļas. Tagad es citēju viņa paša vārdus:
„Bērnībā es izjutu rūgtumu un naidu par to, ko viņi nodarīja manam tēvam. Kā viņi varēja viņu mums atņemt? Man tika atņemts tēvs un padomdevējs, un manai mātei tika atņemts mīlošs un gādīgs pavadonis.
Kad es uzzināju, kādā vardarbīgā veidā viņi viņu spīdzināja, tas manā sirdī un prātā uzjundīja milzīgas dusmas un naidu pret policistiem un baltajiem cilvēkiem.
Es turpināju izjust šīs sajūtas, līdz atradu atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju. Evaņģēlijs man palīdzēja saprast, ka man jāpiedod policistiem par viņu noziegumiem un ka no tā ir atkarīgs mans prieks un garīgais progress.
To bija vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet es neatlaidīgi lūdzos, un laika gaitā Tas Kungs man palīdzēja piedot maniem ienaidniekiem. … Sāpju vietā es sajutu mierinājumu; naida vietā man bija mīlestība; tumsas vietā manā sirdī un prātā bija gaisma un miers.”
Paldies, Sandile, par piemēru, sniedzot piedošanas dāvanu.
Trešā — Kristum piemītošās mīlestības dāvana. No visām garīgajām dāvanām neviena nav lielāka par žēlsirdību. Jēzus atklāti pauda savu mīlestību pret citiem un Viņš mācīja mūs mīlēt citam citu.
Ja mēs sekojam Glābēja piemēram, paužot savu mīlestību pret citiem vārdos un darbos, tad viņi caur mums var piedzīvot Dieva mīlestību.
Pirms dažiem gadiem es satiku Vašingtonā dzīvojošu 23 gadus vecu jaunieti, kurš bija lielisks piemērs tam. Misionāri bija viņu mācījuši trīs mēnešus, un viņš bija piedzīvojis apbrīnojamas pārmaiņas savā izskatā un savā dzīvesveidā. Kādu vakaru viņš runāja ar misionāriem pa telefonu, un, noliekot klausuli, viņi teica: „Mīlam tevi, Maikl.” Viņš nolika klausuli un pie sevis domāja: „Oho! Tas ir kaut kas, pie kā es neesmu pieradis. Es to pat varētu teikt citiem.” Viņš nolēma sakopot drosmi un pateikt mātei, ka mīl viņu. Viņa dzīvoja dažu stundu brauciena attālumā, citā štata daļā. Kad viņš viņai piezvanīja un teica: „Es tevi mīlu, mamma,” viņas tūlītējā atbilde bija: „Kas ar tevi notiek? Vai biji pie ārsta un saņēmi sliktas ziņas? Vai tu atgriezīsies cietumā?” Viņš viņai pastāstīja par to, ka ir atradis evaņģēliju un kā tas viņu ir mainījis, kā arī par to, ka tagad viņš ir atmetis smēķēšanu un narkotiku lietošanu un plāno kristīties.
Manuprāt, šis lieliski parāda, kas notiek, kad cilvēki sajūt Dieva mīlestību caur citiem. Tā mīkstina sirdis un rada vēlmi dalīties mīlestības dāvanā ar citiem.
Šovakar mēs sākām runāt par vērtīgām dāvanām, pieminot zeltu, vīraku un mirres. Es pārbaudīju, jūs pat varat iegādāties šīs dāvanas vietnē Amazon. Taču pārējās dāvanas, par kurām runājām, jūs nekad neatradīsiet nevienā veikalā. Tās ir dāvanas bez maksas, taču tās sagādās ilgstošu un patiesu prieku gan saņēmējam, gan dāvinātājam.
Tāpēc, domājot par to, ko dāvināt šajos Ziemassvētkos, es aicinu jūs:
-
Dalieties savā liecībā ar ģimeni un tiem, kurus mīlat. Daloties ar šo vērtīgo dāvanu, jūsu pašu liecība tiks stiprināta.
-
Piedodiet kādam, kurš ir nodarījis jums pāri vai sāpinājis jūs. Pasniedzot šo dāvanu, arī jūs sajutīsiet mieru un dziedināšanu.
-
Palīdziet citiem sajust Dieva mīlestību caur jums. Ja nepieciešams, pasakiet viņiem, ka mīlat viņus. Redzot citus tā, kā viņus redz Dievs, jūsu mīlestība pret viņiem pieaugs, un arī jūs sajutīsiet Dieva mīlestību savā dzīvē.
Noslēgumā es novēlu ikvienam no jums priekpilnu Ziemassvētku laiku. Es liecinu par Jēzu Kristu. Viņš ir dzīvs. Viņš ir mūsu Glābējs, mūsu Pestītājs. Viņš ir mūsu Aizstāvis un Draugs. Es pielūdzu Viņu. Es mīlu Viņu. Pateicoties Viņa dāvanai katram no mums, kas iegūta par neizmērojamu cenu, mēs varam pretendēt uz vislielāko dāvanu — pat mūžīgo dzīvi mūsu mīlošā Debesu Tēva klātbūtnē.
Jēzus Kristus Vārdā, āmen.