Svētie Raksti
1. Nefija 8


8. nodaļa

Lehijs redz vīziju par dzīvības koku. Viņš nobauda tā augli un vēlas, lai viņa ģimene darītu tāpat. Viņš redz dzelzs margu, šauru jo šauru taku, un tumsības miglu, kas ietin cilvēku. Sārija, Nefijs un Sams nobauda augli, bet Lamans un Lemuēls atsakās. Apmēram 600.–592. g. pr. Kr.

1 Un notika, ka mēs bijām savākuši kopā visa veida sēklas no katras šķirnes, gan graudus no katras šķirnes, gan arī augļu sēklas no katras šķirnes.

2 Un notika, kamēr mans tēvs uzkavējās tuksnesī, viņš runāja uz mums, sacīdams: Lūk, es esmu asapņojis sapni jeb, citiem vārdiem, es esmu redzējis bvīziju.

3 Un lūk, dēļ tā, ko es esmu redzējis, man ir iemesls priecāties iekš Tā Kunga dēļ aNefija un arī Sama, jo man ir iemesls domāt, ka viņi un arī daudzi no viņu pēcnācējiem tiks izglābti.

4 Bet lūk, aLaman un Lemuēl, es ļoti baidos jūsu dēļ, jo lūk, man šķiet, es redzēju savā sapnī tumšu un drūmu tuksnesi.

5 Un notika, ka es redzēju vīru, un viņš bija ģērbies baltā aapmetnī, un viņš nāca un nostājās manā priekšā.

6 Un notika, ka viņš runāja uz mani un aicināja mani sekot viņam.

7 Un notika, kad es viņam sekoju, es ieraudzīju sevi, ka es biju tumšā un drūmā tuksnesī.

8 Un pēc tam, kad es daudzu stundu garumā biju ceļojis tumsā, es iesāku lūgt To Kungu, lai Viņš aapžēlotu mani Savā lielajā žēlastībā.

9 Un notika, kad es biju lūdzis To Kungu, es ieraudzīju lielu un plašu alauku.

10 Un notika, ka es ieraudzīju akoku, kura baugļi bija iekārojami, lai padarītu kādu laimīgu.

11 Un notika, ka es piegāju un nobaudīju tā aaugli; un es atklāju, ka tas bija vissaldākais no visiem, kādus es jebkad pirms tam biju baudījis. Jā, un es ieraudzīju, ka tā auglis bija balts un tā bbaltums pārsniedza visu, ko es jebkad biju redzējis.

12 Un, kad es nobaudīju tā augli, tas piepildīja manu dvēseli ar ļoti lielu aprieku; tādēļ es sāku bvēlēties, lai mana ģimene arī nobaudītu no tā, jo es zināju, ka tas bija cvisiekārojamākais no visiem augļiem.

13 Un, kad es pametu acis apkārt, lai varbūt es varētu atrast arī savu ģimeni, es ieraudzīju ūdens aupi, un tā tecēja garām, un tā bija blakus kokam, no kura es biju nobaudījis augli.

14 Un es skatījos, lai ieraudzītu, no kurienes tā rodas; un es redzēju tās izteku nedaudz tālāk; un pie tās iztekas es ieraudzīju jūsu māti Sāriju un Samu, un Nefiju, un viņi stāvēja it kā viņi nezinātu, kurp doties.

15 Un notika, ka es pamāju viņiem; un es arī teicu viņiem skaļā balsī, lai viņi nāk pie manis un nobauda augli, kas bija visiekārojamākais no visiem augļiem.

16 Un notika, ka viņi nāca pie manis un arī nobaudīja augli.

17 Un notika, ka es vēlējos, lai Lamans un Lemuēls arī nāk un nobauda augli, tādēļ es pametu acis uz upes izteku, lai varbūt es varētu viņus ieraudzīt.

18 Un notika, ka es viņus redzēju, bet viņi anenāca pie manis un nebaudīja to augli.

19 Un es ieraudzīju amargu no dzelzs, un tā stiepās gar upes krastu un veda uz koku, pie kura es stāvēju.

20 Un es arī ieraudzīju ašauru jo šauru taku, kas gāja gar dzelzs margu līdz pat kokam, pie kura es stāvēju; un tā arī gāja gar avota izteku uz lielu un plašu blauku, it kā tas būtu pasaule.

21 Un es redzēju neskaitāmus ļaužu pulkus, daudzi no kuriem spiedās uz priekšu, lai viņi varētu sasniegt ataku, kas veda uz koku, pie kura es stāvēju.

22 Un notika, ka viņi nāca uz priekšu un iesāka iet pa taku, kas veda uz to koku.

23 Un notika, ka izcēlās tumsības amigla, jā, pat ārkārtīgi liela tumsības migla, tā ka tie, kas bija uzsākuši taku, pazaudēja savu ceļu, ka viņi noklīda un pazuda.

24 Un notika, ka es ieraudzīju citus, spiežamies uz priekšu, un viņi nāca uz priekšu un satvēra dzelzs margas galu; un viņi virzījās uz priekšu caur tumsības miglu, turoties pie margas no dzelzs, līdz kamēr viņi atnāca un nobaudīja koka aaugli.

25 Un, kad viņi bija nobaudījuši koka augli, viņi pameta acis apkārt, it kā viņi būtu anokaunējušies.

26 Un es arī pametu acis apkārt un ieraudzīju ūdens upes otrā malā lielu un aplašu ēku, un tā stāvēja, it kā tā būtu gaisā, augstu virs zemes.

27 Un tā bija pilna ar ļaudīm, gan veciem un jauniem, gan vīriem un sievām; un viņu apģērbs bija ļoti smalks; un viņi aizsmēja un rādīja ar pirkstiem uz tiem, kas bija atnākuši un nobaudījuši augli.

28 Un pēc tam, kad viņi bija anobaudījuši augli, viņi bija bnokaunējušies no tiem, kas ņirgājās par viņiem; un viņi catkrita uz aizliegtajām takām un pazuda.

29 Un tagad es, Nefijs, neizklāstu avisus sava tēva vārdus.

30 Bet, īsāk rakstot, lūk, viņš redzēja daudzus citus ļaužu pulkus, spiežamies uz priekšu; un viņi nāca un pieķērās pie adzelzs margas gala, un viņi virzījās pa savu ceļu uz priekšu, pastāvīgi cieši turoties pie margas no dzelzs, kamēr viņi atnāca un nometās zemē, un nobaudīja tā koka augli.

31 Un viņš arī redzēja citus ļaužu apulkus, taustāmies uz to lielo un plašo ēku.

32 Un notika, ka daudzi noslīka ūdens aupes dziļumos, un daudzi pazuda viņa skatienam, klīstot svešos ceļos.

33 Un liels bija to skaits, kuri iegāja tajā dīvainajā ēkā. Un, kad viņi bija iegājuši tajā ēkā, viņi rādīja anicinājumā ar pirkstu uz mani un uz tiem, kuri arī bija nobaudījuši augli, bet mēs viņiem nepievērsām uzmanību.

34 Šie ir mana tēva vārdi: Jo tie, kas apievērsa tiem uzmanību, atkrita.

35 Un aLamans un Lemuēls nenobaudīja augli, teica mans tēvs.

36 Un notika, ka, pēc tam, kad mans tēvs bija runājis visus šos vārdus, kuru bija daudz, par savu sapni vai vīziju, viņš teica uz mums to lietu dēļ, ko viņš bija redzējis vīzijā, ka viņš ļoti baiļojās par Lamanu un Lemuēlu, jā, viņš baiļojās, lai viņi netiktu padzīti no Tā Kunga vaiga.

37 Un viņš skubināja tos ar visām mīloša atēva jūtām, ka viņiem ir jāklausa tā vārdiem, ka varbūt Tas Kungs būs žēlīgs pret tiem, un neizdzīs tos; jā, mans tēvs tiem sludināja.

38 Un, kad viņš tiem bija sludinājis un arī pravietojis daudzas lietas, viņš lika tiem ievērot Tā Kunga pavēles; un viņš beidza runāt ar tiem.