Apvienot pilnīgi visu Kristū
Glābēja evaņģēlija spēks var mainīt un svētīt mūs tad, ja mēs saredzam tā mācību, principu un ieražu savstarpējo saistību un attiecīgi piemērojam to savā dzīvē.
Virve ir ļoti noderīgs, mums visiem zināms instruments. Virves tiek taisītas no atsevišķiem auduma pavedieniem, augiem, stieplēm vai citiem materiāliem, kas tiek savīti vai sapīti kopā. Interesanti, ka šķietami parastus materiālus var savīt kopā, izveidojot neparasti izturīgu galaproduktu. Tādējādi, efektīvi savienojot un sasaistot vienkāršus materiālus, var izveidot ārkārtīgi noderīgu instrumentu.
Līdzīgi kā izturīga virve, kas ir savīta no daudziem atsevišķiem pavedieniem, arī Jēzus Kristus evaņģēlijs sniedz pašu plašāko skatījumu uz patiesību un dāvā pašas bagātīgākās svētības tad, ja mēs uzklausām Pāvila pamācību par „[visa apvienošanu] zem vienas galvas — Kristus, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes”.1 Svarīgi, lai šī būtiskā patiesības apvienošana būtu balstīta un vērsta uz To Kungu, Jēzu Kristu, jo Viņš ir „ceļš, patiesība un dzīvība”.2
Es lūdzu, kaut Svētais Gars apgaismotu ikvienu no mums, domājot par to, kā šis princips par pilnīgi visa apvienošanu Kristū varētu tikt attiecināts uz praktisku Viņa atjaunotā evaņģēlija apgūšanu un dzīvošanu pēc tā mūsu ikdienas dzīvē.
Atklāsmju laiks
Mēs dzīvojam atjaunotās Jēzus Kristus Baznīcas ievērojamajā atklāsmju laikmetā. Šodien izziņotajiem, vēsturiskajiem pielāgojumiem ir tikai viens visaptverošs mērķis: stiprināt mūsu ticību Debesu Tēvam un Viņa iecerei, kā arī Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Viņa īstenotajai Izpirkšanai. Svētdienas sanāksmju grafiks netika vienkārši saīsināts. Drīzāk tagad mums kā indivīdiem un ģimenēm ir lielākas iespējas un atbildība izmantot savu laiku, lai padarītu sabatu par svēta prieka dienu mājās un baznīcā.
Šī gada aprīlī netika mainīta tikai priesterības kvorumu organizatoriskā struktūra. Tā vietā uzsvars tika likts uz vēl augstāku un svētāku kalpošanu mūsu brāļiem un māsām, sekmējot to.
Līdzīgi kā sapīti virves pavedieni veido efektīvu un izturīgu instrumentu, arī visas šīs savstarpēji saistītās darbības ir daļa no vienotiem pūliņiem, lai sekmīgāk pieskaņotu Glābēja atjaunotās Baznīcas darbības virzienu, resursus un darbu tās galvenajai misijai — palīdzēt Dievam Viņa darbā, īstenojot Viņa bērnu pestīšanu un paaugstināšanu. Lūdzu, domājot par šiem paziņojumiem, nepievērsieties galvenokārt to formālās ieviešanas aspektiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka procesuālie aspekti aizēno pašreizējo izmaiņu visaptverošos, garīgos nolūkus.
Mēs vēlamies panākt, lai uz Zemes pieaugtu ticība Tēva iecerei un Glābēja īstenotajai pestīšanas misijai un lai šeit varētu tikt iedibināta Dieva mūžīgā derība.3 Mūsu vienīgais mērķis ir sekmēt to, lai mēs pastāvīgi pievērstos Tam Kungam, kā arī daudz pilnīgāk iemīlētu savus brāļus un māsas un efektīvāk kalpotu tiem.
Sagrupēšana un nodalīšana
Būdami Baznīcas locekļi, mēs dažkārt sagrupējam un nodalām dažādus evaņģēlija aspektus, lai piemērotu tos savā dzīvē, veidojot garus kontrolsarakstus ar atsevišķām studiju tēmām un veicamajiem uzdevumiem. Taču šāda pieeja var ierobežot mūsu izpratni un vīziju. Mums ir jāuzmanās, jo šāda farizejiska pievēršanās kontrolsarakstiem var novirzīt mūs no tuvināšanās Tam Kungam.
Mērķa izjūta un attīrīšanās, laime un prieks, pastāvīgs pievēršanās process un aizsardzība, ko mēs saņemam, nododot savu sirdi Dievam4 un iegūstot Viņa tēla atspoguļojumu savos vaibstos5, nav iegūstama, vienkārši izpildot un atzīmējot kontrolsarakstā visus tos garīgos uzdevumus, ko mums vajadzētu paveikt. Drīzāk jau Glābēja evaņģēlija spēks var mainīt un svētīt mūs tad, ja mēs saredzam tā mācību, principu un ieražu savstarpējo saistību un attiecīgi piemērojam to savā dzīvē. Tikai tad, ja mēs apvienojam pilnīgi visu Kristū, cieši pievēršoties Viņam, evaņģēlija patiesās mācības var sinerģiski spēcināt mūs, lai mēs varētu kļūt tādi, kā to vēlas Dievs,6 un varonīgi pastāvēt līdz galam.7
Evaņģēlija patieso mācību apgūšana un sasaistīšana
Jēzus Kristus evaņģēlijs ir krāšņs patiesības gobelēns, kas ir „kopā salaists”8 un cieši saausts veselums. Apgūstot un sasaistot mums atklātās, patiesās evaņģēlija mācības, mēs tiekam svētīti ar vērtīgu perspektīvu un pieaugošām garīgajām spējām: ar acīm, kas var saredzēt, kā Tas Kungs iespaido mūsu dzīvi, un ausīm, kas var saklausīt Viņa balsi.9 Un princips par pilnīgi visa apvienošanu Kristū var palīdzēt mums mainīt ierastos kontrolsarakstus, pārveidojot tos par vienotu, integrētu un pilnīgu veselumu. Ļaujiet man ilustrēt savu ierosinājumu ar kādu doktrināru piemēru un kādu piemēru no Baznīcas dzīves.
1. piemērs. Ceturtais Ticības apliecinājums ir viens no lieliskākajiem piemēriem, kas ataino pilnīgi visa apvienošana Kristū: „Mēs ticam, ka evaņģēlija vadošie principi un priekšraksti ir: pirmais — ticība Tam Kungam Jēzum Kristum; otrais — grēku nožēlošana; trešais — kristīšana, iegremdējot ūdenī, grēku piedošanai; ceturtais — roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai.”10
Patiesa ticība ir vērsta uz To Kungu, Jēzu Kristu, un tiek īstenota caur Viņu: tā ir vērsta uz Viņu kā uz Tēva dievišķo un vienpiedzimušo Dēlu, un tā tiek īstenota caur Viņu un Viņa paveikto Izpirkšanas misiju. „Jo Viņš ir izpildījis likuma prasības, un Viņš pieprasa visus tos, kam ir ticība Viņam; un tie, kam ir ticība Viņam, paliks pie visa labā; tādēļ Viņš aizstāv cilvēku bērnu lietu.”11 Ticības izrādīšana Kristum nozīmē, ka mēs paļaujamies uz Viņu un ka mēs uzticamies Viņam kā mūsu Glābējam, ticot Viņa Vārdam un Viņa solījumiem.
Uzticēšanās Glābējam, pirmkārt, nozīmē to, ka mēs gluži dabiski nožēlojam savus grēkus un novēršamies no ļaunā. Izrādot ticību Tam Kungam, mēs dabiski pievēršamies Viņam, tuvojoties Viņam un paļaujoties uz Viņu. Līdz ar to grēku nožēlošana nozīmē uzticēšanos Pestītājam un paļaušanos uz to, ka Viņš paveiks mūsu labā to, ko mēs paši nespējam. Katram no mums ir „pilnībā [jāpaļaujas] uz Tā nopelniem, kam ir vara izglābt”12, jo tikai „caur Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību”13 mēs varam kļūt par jaunām radībām Kristū,14 lai beigu beigās atgrieztos pie Dieva un mājotu Viņa klātbūtnē.
Kristību priekšraksts ar iegremdēšanu grēku piedošanai prasa, lai mēs uzticētos Viņam, paļautos uz Viņu un sekotu Viņam. „Es zinu, ka, ja jūs sekosit Dēlam ar visu sirds nodomu, neliekuļojot un nekrāpjoties Dieva priekšā, bet ar patiesu nolūku, nožēlojot savus grēkus, liecinot Tēvam, ka jūs gribat uzņemties Kristus Vārdu ar kristīšanos — jā, sekojot jūsu Kungam un jūsu Glābējam ūdenī, saskaņā ar Viņa vārdu, lūk, jūs saņemsit Svēto Garu; jā, tad nāk kristības ar uguni un ar Svēto Garu.”15
Svētā Gara dāvināšanas priekšraksts ar roku uzlikšanu prasa, lai mēs uzticētos Viņam, paļautos uz Viņu, sekotu Viņam un ar Viņa Svētā Gara palīdzību virzītos uz priekšu Viņā. Nefijs pasludināja: „Un tagad, … ar šo es zinu, ka, ja cilvēks nepastāvēs līdz galam, sekojot dzīvā Dieva Dēla paraugam, viņš nevarēs tapt izglābts.”16
Ceturtais Ticības apliecinājums nav vienkārši atjaunotā evaņģēlija galveno principu un priekšrakstu uzskaitījums. Drīzāk jau šis iedvesmotais ticības apliecinājums apvieno pilnīgi visu Kristū: uzticēšanos Viņam, paļaušanos uz Viņu, sekošanu Viņam un virzīšanos uz priekšu kopā ar Viņu, lai kļūtu kā Viņš.
2. piemērs. Tagad es vēlos aprakstīt to, kā Kristū tiek apvienotas pilnīgi visas Baznīcas programmas un iniciatīvas. Lai gan šeit varētu minēt daudz piemēru, es izmantošu tikai dažus izvēlētos.
1978. gadā prezidents Spensers V. Kimbals norādīja, lai Baznīcas locekļi stiprinātu un celtu Ciānu visā pasaulē. Viņš ieteica svētajiem palikt savā dzimtajā zemē, lai nodibinātu spēcīgus stabus, sapulcinot Dieva ģimeni un mācot tai Tā Kunga ceļus. Viņš norādīja arī uz to, ka drīzumā tiks celts vēl vairāk tempļu, un apsolīja, ka svētie iemantos svētības, lai kurā pasaules malā tie mājotu.17
Stabu skaitam pieaugot, tika uzsvērta vajadzība pēc tā, lai Baznīcas locekļu mājas „kļūtu par [vietu], kur ģimenes locekļiem patiktu uzturēties, kur tie [varētu] bagātināt savu dzīvi, mīlot, atbalstot, izsakot atzinību un uzmundrinot cits citu”.18 Ejot uz šo mērķi, 1980. gadā svētdienu sanāksmes tika apvienotas vienā trīs stundu ilgā tikšanās reizē, lai „atkārtoti uzsvērtu personīgo un ģimenes pienākumu — apgūt evaņģēliju, dzīvot pēc tā un mācīt to citiem”.19 Ģimenes un mājas loma tika atkārtoti uzsvērta arī vēstījumā „Ģimene — vēstījums pasaulei”, ar ko prezidents Gordons B. Hinklijs iepazīstināja mūs 1995. gadā.20
1998. gada aprīlī prezidents Hinklijs paziņoja par vēl vairāku mazo tempļu celtniecību, tādējādi pietuvinot Tā Kunga nama svētos priekšrakstus pēdējo dienu svētajiem un viņu ģimenēm visā pasaulē.21 Un 2001. gadā šī garīgās izaugsmes un pilnveides iespēju pavairošana tika papildināta ar attiecīgu laicīgās pašpaļāvības sekmēšanu, ieviešot mūžizglītības fondu.22
Savas kalpošanas laikā prezidents Tomass S. Monsons vairākkārt mudināja svētos doties palīgā līdzcilvēkiem, uzsverot, ka gādāšana par nabadzīgajiem un trūkumcietējiem ir viens no Baznīcas dievišķajiem norīkojumiem un pienākumiem. Turpinot likt uzsvaru uz laicīgo sagatavošanos, 2012. gadā tika ieviesta pašpaļāvības pakalpojumu iniciatīva.
Tagad jau vairākus gadus tiek uzsvērta un atbalstīta sabata dienas kā svēta prieka dienas principu ieviešana mājās un Baznīcā, tādējādi sagatavojot mūs svētdienas sanāksmju kārtības izmaiņām, kas tika paziņotas šajā vispārējā konference sesijā.23
Un pirms sešiem mēnešiem tika stiprināti Melhisedeka priesterības kvorumi, efektīvāk saskaņojot to darbu ar palīgorganizāciju centieniem, lai īstenotu vēl augstāku un svētāku kalpošanas pieeju.
Es ticu, ka vairākas desmitgades ilgusī rīkojumu secība un norise var palīdzēt mums saredzēt, ka šis ir vienots un visaptverošs darbs, nevis tikai virkne atrautu, atsevišķu iniciatīvu. „Dievs ir atklājis garīgās pilnveides modeli indivīdiem un ģimenēm, kas tiek īstenots caur priekšrakstiem, mācīšanas procesu, programmām un pasākumiem, kuri balstās uz to, kas ar Baznīcas atbalstu norisinās mājās. Baznīcas organizācijas un programmas tiek īstenotas, lai svētītu indivīdus un ģimenes, nekļūstot par pašmērķi.”24
Es lūdzu par to, kaut mēs saprastu, ka Tā Kunga darbs ir vienots un varens pasaules mēroga darbs, kurš arvien vairāk pievēršas tam, kas ar Baznīcas atbalstu norisinās mājās. Es zinu un liecinu, ka Tas Kungs atklāj un „vēl atklās daudz ko diženu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību”.25
Apsolījums un liecība
Es sāku savu vēstījumu, uzsverot to, kā, savijot vai sapinot atsevišķas šķiedras, veidojas izturīga virve. Es apsolu, ka, līdzīgi tam, arī mēs varēsim paplašināt savu skatījumu un vēl mērķtiecīgāk un spēkpilnāk apgūt atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvot pēc tā, ja mēs centīsimies apvienot pilnīgi visu Kristū — patiesi Viņā.
Visas iespējas un svētības, kam ir mūžīga nozīme, izriet, kļūst iespējamas, iegūst jēgu un turpina pastāvēt, patiecoties Tam Kungam, Jēzum Kristum. Alma liecināja: „Nav nekāda cita ceļa jeb veida, kā cilvēks varētu tikt izglābts, kā tikai iekš un caur Kristu. Lūk, Viņš ir pasaules dzīvība un gaisma.”26
Es priekpilni dalos savā liecībā par Mūžīgā Tēva un Viņa mīļotā Dēla, Jēzus Kristus, dievišķumu un to, ka viņi tik tiešām pastāv. Mūsu Glābējā mēs rodam prieku. Un Viņā mēs varam rast pārliecību par „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē”.27 Par to es liecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.