Jā, mēs varam un mēs uzvarēsim!

Dārgie brāļi, es jūtu pazemību par man dāvāto privilēģiju — šodien uzrunāt jūs, Dieva priesterības nesējus visā Baznīcā.

Prezidents Tomass S. Monsons reiz teica:

„Pasaule var dažkārt likties atbaidoša vieta, kur dzīvot. Sabiedrības morālās vērtības, šķiet, iet zudumā satraucošā ātrumā. Neviens no mums — ne jauns, ne vecs, ne pusmūža gados — nav imūns pret iedarbību, kas var mums kaitēt un var mūs iznīcināt. …

… Taču mums nav jākrīt izmisumā. … Mēs esam karā pret grēku. … Šajā karā mēs varam uzvarēt un mēs uzvarēsim. Mūsu Debesu Tēvs ir devis mums nepieciešamos rīkus, lai mēs uzvarētu.”¹

Mēs visi, gan jauni, gan veci, ik dienas saskaramies ar karu, ko minēja prezidents Monsons. Pretinieks un viņa eņģeļi cenšas novērst mūsu uzmanību. Viņu mērķis ir mudināt mūs novērsties no derībām, ko esam noslēguši ar To Kungu, liekot mums pazaudēt no redzesloka savu mūžīgo mantojumu. Viņi ļoti labi zina mūsu Debesu Tēva ieceri, ko Viņš ir sagatavojis Saviem bērniem, tāpēc ka viņi bija klāt tajā dižajā Debesu padomē, kad šī iecere tika stādīta priekšā. Viņi mēģina izmantot mūsu vājības un rakstura vājumu, maldinot mūs ar „tumsības migl[u] …, kas aptumšo acis un nocietina cilvēku bērnu sirdis, un aizved tos prom uz platajiem ceļiem, ka tie iet bojā un ir zuduši”.²

Neskatoties uz pretestību, ar ko saskaramies, kā mācīja prezidents Monsons, šajā karā mēs varam uzvarēt un uzvarēsim. Tas Kungs paļaujas uz mūsu spējām un apņēmību uzvarēt šajā karā.

Svētajos Rakstos ir neskaitāmi cilvēku piemēri, kas ir uzvarējuši savos karos, pat esot ļoti naidīgās situācijās. Viens no šiem piemēriem ir virsnieks Moronijs Mormona Grāmatā. Šim ievērojamam jaunietim bija drosme aizsargāt patiesību laikā, kad bija daudz nevienprātības un karu, kas pat apdraudēja visas nefijiešu tautas pastāvēšanu. Lai arī Moronijs spīdoši pildīja savus pienākumus, viņš saglabāja pazemību. Šī un citas īpašības padarīja viņu par izcilu darbarīku Dieva rokās tajā laikā. Almas grāmatā ir paskaidrots: ja visi cilvēki būtu tādi kā Moronijs, „paši elles spēki būtu satricināti uz mūžiem, [un] velnam nekad nebūtu varas pār cilvēku bērnu sirdīm”.³ Visas Moronija īpašības cēlās no viņa lielās ticības Dievam un Tam Kungam, Jēzum Kristum,⁴ un viņa stingrās apņēmības sekot Dieva un Viņa praviešu balsij.⁵

Pārnestā nozīmē mums visiem nepieciešams pārveidot sevi par mūsdienu virsniekiem Moronijiem, lai uzvarētu karā pret ļaunumu. Es pazīstu kādu ļoti uzticīgu, jaunu diakonu, kurš „pārveidoja” sevi par mūsdienu virsnieku Moroniju. Cenšoties sekot savu vecāku un Baznīcas vadītāju padomiem, viņa ticība un apņēmība ir tikusi pārbaudīta katru dienu — pat jau viņa jaunībā. Viņš man pastāstīja, ka kādu dienu viņu pārsteidza ļoti sarežģīta un nepatīkama situācija — viņa draugi skatījās pornogrāfiskus attēlus savos mobilajos telefonos. Tieši tajā brīdī šim jaunajam vīrietim bija jānolemj, kas bija vissvarīgāk — viņa popularitāte vai viņa taisnīgums. Turpmākajās dažās sekundēs viņš tika piepildīts ar drosmi un pateica saviem draugiem, ka tas, ko viņi darīja, nebija pareizi. Turklāt viņš pateica viņiem, ka viņiem bija jāpārstāj skatīties pornogrāfija, vai arī viņi kļūs par tās vergiem. Lielākā daļa viņa klasesbiedru izsmēja viņa padomu, sakot, ka tā bija dzīves daļa un ka tajā nebija nekā nepareiza. Tomēr starp viņiem bija viens, kurš uzklausīja šī jaunā vīrieša padomu un nolēma pārtraukt skatīties pornogrāfiju.

Šī diakona priekšzīmei bija pozitīva ietekme vismaz uz vienu no viņa klasesbiedriem. Bez šaubām, viņš un viņa draugs saskārās ar ņirgām un vajāšanu šī lēmuma dēļ. No otras puses, viņi bija sekojuši Almas pamācībai savai tautai, kad viņš teica: „Aizejiet no ļauno vidus un nošķirieties no tiem, un neaiztieciet viņu nešķīstās lietas.”⁶

Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai ietverts šāds padoms Baznīcas jaunatnei, ko apstiprinājis Augstākais prezidijs: „Jūs esat atbildīgi par izvēlēm, kuras izdarāt. Dievs rūpējas par jums un palīdzēs jums veikt labas izvēles, pat ja jūsu ģimenes locekļi vai draugi savu rīcības brīvību izmanto nepareizi. Esiet garīgi drosmīgi, lai būtu stingri paklausībā Dieva gribai, pat ja jums jāpaliek vieniem. Tā darot, jūs rādāt citiem sekošanas cienīgu piemēru.”⁷

Labā karš pret ļauno turpināsies visa mūža garumā, jo pretinieka nolūks ir padarīt visus cilvēkus nelaimīgus, kāds ir viņš pats. Sātans un viņa eņģeļi centīsies sajaukt mūsu domas un kontrolēt mūs, pavedinot mūs uz grēku. Ja viņi spēs, viņi samaitās visu, kas ir labs. Tomēr ir būtiski saprast, ka viņiem būs spēks pār mums vienīgi tad, ja mēs to ļausim.

Svētajos Rakstos ir arī vairāku cilvēku paraugi, kuri deva šādu atļauju pretiniekam un beigās bija apmulsuši un pat tika iznīcināti, piemēram, Nehors, Korihors un Šerems. Mums ir jābūt nomodā par šīm briesmām. Mēs nevaram atļauties, ka mūs apmulsina populāri vēstījumi, ko pasaule pieņem bez vilcināšanās un kas ir pretrunā ar Jēzus Kristus evaņģēlija doktrīnu un patiesajiem principiem. Daudzi no šiem pasaulīgajiem vēstījumiem nav nekas vairāk kā mūsu sabiedrības mēģinājums attaisnot grēku. Mums ir jāatceras, ka beigās mēs stāvēsim Kristus priekšā, „lai tiktu tiesāti par saviem darbiem, vai tie būtu labi vai ļauni”.⁸ Kad mēs saskarsimies ar šiem pasaulīgajiem vēstījumiem, būs nepieciešama liela drosme un stabilas zināšanas par mūsu Debesu Tēva ieceri, lai izvēlētos pareizo.

Katrs no mums var saņemt spēku, lai izvēlētos pareizo, ja mēs meklējam To Kungu un pilnībā paļaujamies uz Viņu, un ticam Viņam. Taču, kā mācīts Rakstos, mums ir nepieciešama „sirsnī[ba]” un „paties[s] nolūk[s]”. Tad Tas Kungs Savā bezgalīgajā žēlastībā „pasludinās [mums] patiesību … ar Svētā Gara spēku. Un ar Svētā Gara spēku [mēs] varēsi[m] zināt patiesību par visu”.⁹

Šīs zināšanas, kas iegūtas no Svētā Gara, nav nekas vairāk kā mūsu liecība, kas stimulē mūsu ticību un apņēmību rīkoties saskaņā ar atjaunotā evaņģēlija mācībām šajās pēdējās dienās, neskatoties uz populārajiem vēstījumiem, ko dzirdam pasaulē. Mūsu liecībai jābūt mūsu vairogam, kas aizsargās mūs no pretinieka ugunīgajām bultām, kad viņš mēģinās mums uzbrukt.¹⁰ Tā mūs droši vadīs caur tumsību un apjukumu, kas mūsdienās valda pasaulē.¹¹

Es apguvu šo principu, kad jaunībā kalpoju par misionāru. Es ar savu pārinieku kalpoju ļoti mazā un nomaļā Baznīcas draudzē. Mēs centāmies sarunāties ar katru cilvēku tajā pilsētā. Viņi ļoti labi mūs uzņēma, taču viņiem patika diskutēt par Svētajiem Rakstiem, un viņi prasīja mums konkrētus pierādījumus par tā patiesumu, ko mēs mācījām.

Es atceros, ka katru reizi, kad mans pārinieks un es grasījāmies cilvēkiem kaut ko pierādīt, Dieva Gars mūs pameta, un mēs jutāmies galīgi apmulsuši un apjukuši. Mēs sajutām, ka mums bija stingrāk jāsaskaņo savas liecības ar evaņģēlija patiesībām, ko mācījām. Es atceros, ka kopš tā brīža, kad mēs sākām sniegt liecību no visas sirds, kluss, apstiprinošs spēks, kas nāca no Svētā Gara, piepildīja istabu tā, ka neatlika vietas apjukumam vai diskusijām. Es uzzināju, ka nav tādu ļauno spēku, kas spētu samulsināt, maldināt vai izjaukt sirsnīgas liecības spēku, ko sniedzis patiess Jēzus Kristus māceklis.

Kā mācīja pats Glābējs, pretinieks vēlas sijāt mūs kā kviešus, liekot mums zaudēt spējas ietekmēt pasauli uz labu.¹²

Mani dārgie brāļi, tāpēc ka mūsdienās apjukuma un šaubu plūdi gāžas pāri pasaulei, mums arvien stingrāk jāturas pie savas liecības par Jēzus Kristus evaņģēliju. Tad mūsu spējas aizstāvēt patiesību un taisnību lielā mērā pieaugs. Mēs uzvarēsim ikdienas kaujās pret ļaunumu, un, tā vietā, lai kristu dzīves kaujas laukā, mēs sapulcināsim citus pie Skolotāja standartiem.

Es aicinu visus rast drošību Svētajos Rakstos esošajās mācībās. Virsnieks Moronijs saskaņoja savu ticību Dievam un liecību par patiesību ar zināšanām un gudrību, kas atrodama Svētajos Rakstos. Šādi viņš paļāvās, ka saņems Tā Kunga svētības un gūs daudzas uzvaras, kas patiesībā arī notika.

Es aicinu visus rast drošību mūsdienu praviešu gudrajos vārdos. Prezidents Tomass S. Monsons teica: „Mēs, kas esam ordinēti Dieva priesterībā, varam vērst lietas par labu. Kad mēs saglabājam savu personīgo šķīstību un godājam savu priesterību, mēs kļūstam par taisnīguma paraugiem, kam citi var sekot,… [un mēs] palīdzam izgaismot arvien satumstošo pasauli.”¹³

Es aicinu visus paļauties uz Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas nopelniem un spēku. Caur Viņa Izpirkšanas upuri mēs varam gūt drosmi, lai uzvarētu visos mūslaiku karos, — pat tad, kad esam grūtību, izaicinājumu un kārdinājumu ieskauti. Paļausimies uz Viņa mīlestību un spēku izglābt mūs. Pats Kristus ir teicis:

„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”¹⁴

„ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”¹⁵

„To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”¹⁶

Es liecinu par šiem patiesajiem principiem Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.