„Es jums priekšzīmi esmu devis”

Gremdējoties pārdomās par savu pienākumu — dalīties evaņģēlijā, es esmu domājis par saviem tuviniekiem, kuru mīlošā ietekme ir man palīdzējusi atrast dievišķo vadību, kas sekmējusi manu garīgo izaugsmi. Būtiskos manas dzīves posmos Debesu Tēvs mani ir svētījis ar kādu cilvēku, kas par mani pietiekami parūpējās, lai palīdzētu vadīt manas izvēles pareizā virzienā. Viņi ņēma vērā šos Glābēja vārdus: „Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis.”¹

Kad es biju mazs bērns, mans tēvs nebija baznīcas loceklis, un mana mamma bija kļuvusi mazaktīva. Mēs dzīvojām Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, un manas mammas vecāki dzīvoja 4000 km attālumā Vašingtonas štatā. Dažus mēnešus pēc manas astotās dzimšanas dienas vecmāmiņa Vitlija šķērsoja visu valsti, lai mūs apciemotu. Vecmāmiņa bija noraizējusies par to, ka ne es, ne mans vecākais brālis nebijām kristīti. Es nezinu, ko viņa teica maniem vecākiem par to, bet es zinu, ka vienrīt viņa aizveda manu brāli un mani uz parku un dalījās savās sajūtās par to, cik svarīgi ir kristīties un regulāri apmeklēt baznīcas sanāksmes. Es neatceros, ko tieši viņa teica, taču viņas vārdi mani dziļi aizkustināja, un drīz es un mans brālis tikām kristīti.

Vecmāmiņa turpināja mūs atbalstīt. Es atceros, ka ik reizi, kad manam brālim vai man bija uzdevums uzstāties baznīcā, mēs viņai zvanījām, lai lūgtu kādu padomu. Pēc dažām dienām pa pastu pienāca ar roku rakstīta runa. Pēc kāda laika viņas padomi pārtapa par uzmetumu, liekot mums pašiem vairāk piepūlēties.

Ar atbilstošu drosmi un cieņu vecmāmiņa palīdzēja mūsu tēvam apzināties, cik svarīgi ir vest mūs uz mūsu baznīcas sanāksmēm. Jebkurā piemērotā veidā viņa mums palīdzēja sajust to, ka evaņģēlijs mūsu dzīvē ir vajadzīgs.

Vissvarīgākais — mēs zinājām, ka viņa mūs mīlēja, un viņa mīlēja evaņģēliju. Viņa bija brīnišķīgs piemērs! Es esmu ļoti pateicīgs par to liecību, kurā viņa dalījās, kad es biju pavisam mazs. Viņas ietekme mainīja manas dzīves ceļu mūžībā.

Vēlāk, kad es jau gatavojos universitātes izlaidumam, es iemīlējos skaistā, jaunā sievietē, kuru sauca Žanīna Votkinsa. Es domāju, ka arī viņai pret mani radās dziļas jūtas. Kādu vakaru, kad mēs runājām par nākotni, viņa uzmanīgi pateica ko tādu, kas uz mūžu mainīja manu dzīvi. Viņa teica: „Kad es precēšos, tas notiks templī ar uzticīgu bijušo misionāru.”

Pirms tam es daudz nebiju domājis par misiju. Tovakar mana motivācija — apsvērt kalpošanu misijā — radikāli mainījās. Es devos mājās un ne par ko citu nespēju domāt. Es biju nomodā visu nakti. Nākamajā dienā es nespēju koncentrēties mācībām. Pēc daudzām lūgšanām es pieņēmu lēmumu satikties ar savu bīskapu un sākt aizpildīt pieteikumu misijai.

Žanīna nekad nelūdza, lai es kalpotu misijā viņas dēļ. Viņa mani tā mīlēja, ka dalījās savā pārliecībā, un tad deva man iespēju — iet pašam savu dzīves ceļu. Mēs abi kalpojām misijā un vēlāk tikām saistīti templī. Žanīnas drosme un uzticība savai ticībai bija viens no nozīmīgākajiem mūsu kopīgās dzīves faktoriem. Es esmu pārliecināts, ka bez viņas stiprās ticības principam, ka vispirms ir jākalpo Tam Kungam, mēs nebūtu atraduši to laimi, kuru baudām tagad. Viņa ir brīnišķīgs, taisnīgs piemērs!

Gan vecmāmiņa Vitlija, gan Žanīna mani tā mīlēja, ka dalījās savā pārliecībā, ka evaņģēlija priekšraksti un kalpošana Debesu Tēvam svētīs manu dzīvi. Viņas mani nepiespieda vai nelika justies slikti par to, kāds es esmu. Viņas mani vienkārši mīlēja un mīlēja Tēvu Debesīs. Viņas abas zināja, ka Viņš ar manu dzīvi varēja izdarīt vairāk, nekā to spētu es pats. Katra man drosmīgi un mīloši palīdzēja atrast lielākas laimes ceļu.

Kā ikviens no mums var tik nozīmīgi ietekmēt otru? Mums ir sirsnīgi jāmīl tie, kuriem vēlamies palīdzēt taisnīgumā; tad viņiem var sākt veidoties pārliecība par Dieva mīlestību. Tik daudziem cilvēkiem pasaulē pirmais solis evaņģēlija pieņemšanā ir izkopt ticību Debesu Tēvam, kurš viņus mīl ar pilnīgu mīlestību. Kad viņiem ir draugi vai ģimenes locekļi, kas pret tiem izturas ar līdzīgu mīlestību, ir vieglāk izkopt šo ticību.

Kad viņi gūst pārliecību par jūsu mīlestību, tas var palīdzēt attīstīt ticību Dieva mīlestībai. Pateicoties mīlošai, saturīgai komunikācijai, viņu dzīves tiks svētītas, — kad jūs dalīsieties apgūtajās mācībās, gūtajās pieredzēs un principos, kurus jūs esat ievērojuši, lai rastu risinājumus savās grūtībās. Izrādiet patiesu interesi par viņu labklājību; tad dalieties savā liecībā par Jēzus Kristus evaņģēliju.

Jūs varat palīdzēt, balstoties uz evaņģēlija mācībām un principiem. Mudiniet tos, kurus jūs mīlat, censties saprast, ko Tas Kungs vēlas, lai viņi darītu. Viens veids, kā to darīt, ir uzdot viņiem jautājumus, kas liktu viņiem domāt, un tad dot viņiem pietiekami daudz laika — stundas, dienas, mēnešus vai vairāk, — lai pārdomātu un paši atrastu atbildes. Var būt nepieciešams, lai jūs viņiem palīdzētu uzzināt, kā lūgt un kā atpazīt atbildes uz savām lūgšanām. Palīdziet viņiem uzzināt, ka Svētie Raksti ir būtisks avots, no kura saņemt un kurā atpazīt šīs atbildes. Tādējādi jūs viņiem palīdzēsiet sagatavoties nākotnes iespējām un grūtībām.

Dieva nodoms ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.² Tas ir pamats visam, ko mēs darām. Dažkārt mēs tik ļoti iesaistāmies darbos, kas mums šķiet aizraujoši, vai mūs tik ļoti pārņem laicīgie pienākumi, ka mēs aizmirstam Dieva nodomu. Nemitīgi savā dzīvē koncentrējoties uz vissvarīgākajiem principiem, jūs iegūsiet izpratni par to, kas jums jādara, un jūs darīsiet vairāk, lai īstenotu Dieva nodomus un kļūtu laimīgāki.

Kad jūsu dzīve būs vērsta uz Pestīšanas ieceres pamatprincipiem, jūs labāk koncentrēsieties, lai dalītos ar savām zināšanām, jo jūs sapratīsiet evaņģēlija priekšrakstu mūžīgo nozīmi. Jūs dalīsieties ar savām zināšanām tā, ka jūsu draugiem radīsies vēlme tikt garīgi stiprinātiem. Jūs palīdzēsiet saviem tuviniekiem apņemties paklausīt visiem Viņa baušļiem un uzņemties Jēzus Kristus vārdu.

Atcerieties, ka cilvēku pievēršana ir tikai daļa no šī darba. Vienmēr centieties stiprināt ģimenes. Māciet, paturot prātā mūžīgo perspektīvu par to, cik svarīgi ir ģimenēm tikt saistītām templī. Dažām ģimenēm var būt nepieciešami daudzi gadi. Tā tas bija manu vecāku gadījumā. Daudzus gadus pēc manām kristībām tika kristīts mans tēvs, un vēlāk mana ģimene tika saistīta templī. Mans tēvs kalpoja templī par saistītāju, un mana māte kalpoja kopā ar viņu. Kad jūs iegūsiet vīziju par tempļa saistīšanas priekšrakstiem, jūs palīdzēsiet celt Dieva valstību uz Zemes.

Atcerieties, ka mīlestība ir spēcīgs pamats, lai ietekmētu tos, kuriem jūs vēlaties palīdzēt. Manas vecmāmiņas Vitlijas un manas sievas Žanīnas ietekme būtu bijusi nenozīmīga, ja es vispirms nezinātu, ka viņas mani mīlēja un vēlējās, lai es savā dzīvē saņemtu visu to labāko.

Papildus šai mīlestībai — uzticieties viņiem. Dažos gadījumos var šķist grūti uzticēties, taču atrodiet kādu veidu, kā viņiem uzticēties. Debesu Tēva bērni var paveikt apbrīnojamus darbus, kad viņi jūt, ka viņiem uzticas. Katrs Dieva bērns mirstīgajā pasaulē izvēlējās Glābēja ieceri. Uzticieties: ja viņiem tiks dota iespēja, viņi to darīs atkal.

Dalieties principos, kas palīdz tiem, kurus jūs mīlat, virzīties uz priekšu ceļā uz mūžīgo dzīvi. Atcerieties, ka mēs visi augam rindiņu pa rindiņai. Jūs esat gājuši to pašu ceļu, lai izprastu evaņģēliju. Dalieties evaņģēlijā vienkāršiem vārdiem.

Jūsu personīgajai liecībai par Jēzus Kristus Izpirkšanu ir spēcīga ietekme. Būtiski līdzekļi ir arī lūgšana, Mormona Grāmata un citi Svētie Raksti, un jūsu uzticība priesterības priekšrakstiem. Tas viss palīdzēs saņemt Gara iedvesmu, uz kuru jums ir tik svarīgi paļauties.

Lai būtu efektīvi un darītu tā, kā Kristus ir darījis,³ koncentrējieties uz evaņģēlija pamatprincipu — Jēzus Kristus Izpirkšana ļauj mums kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam, lai mēs mūžīgi varētu dzīvot kopā ar savām ģimenēm.

Mūsu darbā neviena cita mācība nav svarīgāka par Jēzus Kristus Izpirkšanu. Katrā piemērotā brīdī lieciniet par Glābēju un Viņa Izpirkšanas upura spēku. Izmantojiet Svētos Rakstus, lai mācītu par Viņu un par to, kāpēc Viņš ir pilnīgs paraugs ikviena cilvēka dzīvē.⁴ Jums vajadzēs uzcītīgi studēt. Neaizraujieties ar mazsvarīgām lietām tādā mērā, ka jums nepietiek laika mācīties doktrīnu un Tā Kunga mācības. Ar spēcīgām, personīgām zināšanām par evaņģēliju jūs spēsiet efektīvi dalīties nozīmīgās patiesībās ar tiem, kuriem tās izmisīgi nepieciešamas.

Mēs varam vislabāk kalpot Tēvam Debesīs, taisnīgi ietekmējot citus un kalpojot viņiem.⁵ Vislabākais paraugs, kas jebkad ir staigājis pa zemes virsu, ir mūsu Glābējs, Jēzus Kristus. Viņa mirstīgā dzīve bija piepildīta ar mācībām, kalpošanu un mīlestību pret citiem. Viņš apsēdās kopā ar cilvēkiem, kurus citi uzskatīja par necienīgiem būt Viņa klātbūtnē. Viņš mīlēja katru cilvēku. Viņš saprata viņu vajadzības un mācīja viņiem Savu evaņģēliju. Viņš mūs aicina sekot Savai pilnīgajai priekšzīmei.

Es zinu, ka Viņa evaņģēlijs ir ceļš uz mieru un laimi šajā dzīvē. Atcerēsimies darīt to, ko Viņš ir darījis, daloties savā mīlestībā, uzticībā un zināšanās par patiesību ar citiem, kas vēl nav pilnībā pieņēmuši evaņģēlija dievišķo gaismu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.