„Šis ir Mans darbs un Mana godība”

Prezident, Peker, mēs ar nepacietību gaidām šī brīnišķīgā dzejoļa 98 gadu versiju. Cik gan lieliskus norādījumus viņš mums deva!

Pirms dažām nedēļām kādā vēsā, tumšā ziemas vakarā mēs ar sievu Barbaru godbijīgi vērāmies debesīs. Mirdzēja miljoniem zvaigžņu, kas tonakt šķita īpaši spožas un skaistas. Es atvēru Dārgo Pērli un no jauna ar apbrīnu izlasīju, ko Tas Kungs teica Mozum: „Un pasaules bez skaita Es esmu radījis; un arī tās Es radīju pats Savam nodomam; un ar Dēlu Es tās radīju, kurš ir Mans Vienpiedzimušais” (Mozus 1:33).

Mūsdienās Habla kosmiskais teleskops ir apstiprinājis Mozus redzētā apmērus. Habla zinātnieki teic, ka ir izskaitļojuši — Piena ceļa galaktika, kur mūsu Zeme un Saule ir tikai pavisam neliela daļiņa, ir tikai viena no vairāk nekā 200 miljardiem tai līdzīgu galaktiku. Man ir grūti aptvert un neiespējami izprast, cik milzīgs un bezgalīgs ir viss Dieva radītais!

Brāļi un māsas, debesis un Zeme tika un tiek radītas ar priesterības spēku. Mēs, Baznīcas locekļi, zinām, ka šī priesterības spēka avots ir Visvarenais Dievs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus. Priesterība ir ne vien spēks, ar kuru tika radītas debesis un Zeme, bet arī spēks, kuru Glābējs izmantoja Savā laicīgajā kalpošanā, lai darītu brīnumus, svētītu un dziedinātu slimos, uzceltu mirušos un, kā mūsu Tēva Vienpiedzimušais Dēls, izturētu nepanesamās ciešanas Ģetzemanē un Golgātā, caur žēlastību apmierinot taisnības likuma prasības, veicot bezgalīgu Grēku Izpirkšanu un caur augšāmcelšanos pārvarot fizisko nāvi.

Viņš piešķīra šīs priesterības pilnvaru atslēgas un no tām izrietošo spēku Pēterim, Jēkabam, Jānim un vēl citiem Saviem apustuļiem, lai tie varētu svētīt cilvēkus un saistīt debesīs visu, kas saistīts uz Zemes.

Priesterības spēks ir svēta un ārkārtīgi nozīmīga Dieva dāvana. Tas jānošķir no priesterības pilnvarām jeb atļaujas rīkoties Dieva Vārdā. Atļauja jeb ordinēšana tiek dota ar roku uzlikšanu, bet priesterības spēku iegūst vienīgi cienīgi priesterības nesēji, kas rīkojas saskaņā ar Dieva gribu. Prezidents Spensers V. Kimbals ir teicis: „Tas Kungs katram no mums kā priesterības nesējam ir piešķīris daļu no Savām pilnvarām, taču mūsu spēja iegūt debesu spēku ir atkarīga no mūsu personīgā taisnīguma” („Boys Need Heroes Close By”, Ensign, 1976. g. maijs, 45).

Brīnišķās Atjaunošanas laikā, kad uz šīs pasaules tika atjaunota Jēzus Kristus Baznīca, uz Zemi nāca Jānis Kristītājs, Pēteris, Jēkabs un Jānis, Mozus, Ēlija un Elija, kuri caur pravieti Džozefu Smitu atjaunoja visas atslēgas un priesterības pilnvaras Dieva darba veikšanai šajās pēdējās dienās.

Jēzus Kristus Baznīcas darbs mūsdienās tiek organizēts tieši ar šīm atslēgām, pilnvarām un spēku, un Kristus ir tās vadītājs, kurš dod norādījumus Savam tagadējam pravietim Tomasam S. Monsonam, kuram palīdz pienācīgi aicināti un ordinēti apustuļi.

Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva diženo priesterības dāvinājuma ieceri vīrieši nes unikālu atbildību par priesterības pienākumu veikšanu, taču viņi paši neiemieso priesterību. Vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga, taču līdzvērtīga loma. Tāpat, kā sieviete nevar ieņemt bērnu bez vīrieša līdzdalības, vīrietis bez sievietes nevar pilnībā īstenot priesterības spēku, lai izveidotu mūžīgo ģimeni. Citiem vārdiem sakot, mūžīgajā perspektīvā vīrs un sieva vienojas gan radīšanas, gan priesterības spēkā. Kā vīram un sievai, vīrietim un sievietei vajadzētu censties sekot mūsu Debesu Tēvam. Tiecoties pēc priesterības svētību saņemšanas gan savā personīgajā, gan ģimenes dzīvē, viņiem vajadzētu pievērsties tādu kristīgu tikumu izkopšanai kā mīlestība, pazemība un pacietība.

Ir ļoti būtiski, lai mēs saprastu, ka Debesu Tēvs ir nodrošinājis ceļu, kā visi Viņa dēli un Viņa meitas var iegūt pieeju priesterības svētībām un tikt priesterības spēka stiprināti. Dieva ieceres mērķi saistība ar Viņa gara bērniem apliecina Viņa paziņojums: „Jo lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Pravietim Džozefam Smitam dotajā atklāsmē, kas ietverta Mācības un Derību 81. nodaļā, Tas Kungs paskaidro, ka priesterības spēku jāizmanto, lai „palīdzētu vājajiem, paceltu gurdenās rokas, un stiprinātu nespēcīgos ceļus” (M&D 81:5).

„Un darot to, tu darīsi lielāko labumu saviem apkārtējiem, un veicināsi Tā, kurš ir Tavs Kungs, godību” (M&D 81:4).

Domājot par līdzību saistībā ar to, ko nozīmē palīdzēt vājajiem, pacelt gurdenās rokas un stiprināt nespēcīgo ceļus, man prātā nāk kāda jauka septiņgadīga meitenīte, kas parādīja savam vectēvam tomāta stādiņu, kuru bija izaudzējusi no sēkliņas otrās klases mācību projekta ietvaros.

Viņa skaidroja, ka no vienas mazas sēkliņas izaug stāds. Un, ja par šo stādu rūpēsies, no tā izaugs daudz tomātu, un katram no tiem būs daudz sēklu.

Viņa teica: „Ja iestādītu visas šīs sēkliņas, izaugtu vēl vairāk tomātu, un, ja pēc tam tu iestādītu visas to sēkliņas, pēc kāda laika izaugtu miljoniem tomātu.”

„Tas viss,” viņa ar apbrīnu teica, „no vienas mazas sēkliņas!”

Taču pēc tam viņa teica: „Es gandrīz aizlaidu postā savu stādu. Es to atstāju tumšā telpā un aizmirsu aplaistīt. Kad par to atcerējos, stāds bija novītis un izskatījās, ka tas ir aizgājis bojā. Es sāku raudāt, domājot par visiem tiem miljoniem tomātu, kas nekad neizaugs.”

Vēlāk viņa priecājās, ka var pastāstīt vectēvam par pieredzēto „brīnumu”.

Viņa paskaidroja: „Mamma teica, ka stāds, iespējams, vēl nav pavisam nonīcis. Iespējams, tā atdzīvināšanai esot vajadzīgs tikai nedaudz ūdens un gaismas.

Un viņai bija taisnība. Es aplaistīju stādu un uzliku to uz palodzes, lai to apspīdētu gaisma. Un uzmini — kas notika?” viņa vaicāja, „Tas atspirga un tagad no tā izaugs miljoniem tomātu!”

Viņas tomāta stādiņš, kam bija tik liels potenciāls, bet kas netīšas nevērības rezultātā bija pavisam savītis un nonīcis, tika stiprināts un atspirga pateicoties nelielam ūdens daudzumam un gaismai, ko tam pakalpīgi nodrošināja mazās meitenītes mīlošās un gādīgās rokas.

Brāļi un māsas, kā burtiskiem mūsu mīlošā Debesu Tēva gara bērniem mums ir neierobežots dievišķais potenciāls. Taču, ja nebūsim modri, mēs varam sanīkt gluži kā tomāta stādiņš. Mēs varam novirzīties no patiesās mācības un Kristus evaņģēlija un, nesaņemot garīgu stiprinājumu, sanīkt, būdami nošķirti no Glābēja mūžīgās mīlestības un priesterības spēka dievišķās gaismas un atdzīvinošā ūdens.

Ja priesterības nesēji necentīsies pastāvīgi godāt savu priesterību, kalpojot savai ģimenei un citiem cilvēkiem, viņi nesaņems viņiem paredzētās priesterības spēka svētības un pavisam noteikti garīgi sanīks, jo būs atteikušies no būtiskas garīgās barības, gaismas un Dieva spēka savā dzīvē, līdzīgi kā tomāta stādiņš ar milzīgo potenciālu, kas tika atstāts novārtā un novīta.

Tas pats priesterības spēks, ar kuru tika radītas pasaules, galaktikas un Visums, var un tam vajadzētu būt par daļu no mūsu dzīves, lai mēs varētu stiprināt, svētīt un palīdzēt savām ģimenēm, saviem draugiem un līdzcilvēkiem, citiem vārdiem, darīt to, ko Glābējs darītu, ja Viņš pašlaik kalpotu starp mums.

Un svarīgākais šī priesterības spēka mērķis ir svētīt, attīrīt un šķīstīt mūs, lai mēs varētu dzīvot kopā ar savām ģimenēm mūsu Debesu vecāku klātbūtnē, kur, saistīti ar priesterības aizzīmogošanu, varēsim mūžīgi piedalīties Dieva un Jēzus Kristus brīnišķajā darbā, vēršot plašumā Viņu gaismu un godību.

Tieši tādēļ man pirms dažiem mēnešiem tika dota iespēja piedalīties pasaules mēroga vadītāju apmācību video prezentācijas veidošanā ar nosaukumu Ģimenes un Baznīcas stiprināšana caur priesterību.

Šis novatoriskais un pamācošais DVD ir tulkots 66 valodās. Tajā tiek mācīts, kā priesterības spēks var svētīt, dot jaunus spēkus un stiprināt mūsu personīgo dzīvi, ģimenes dzīvi un visu Baznīcas locekļu dzīvi.

Tas parāda mums visiem — vīriešiem, sievietēm, bērniem, laulātajiem, atraitņiem, neprecētajiem un visiem bez izņēmuma —, kā mēs varam saņemt priesterības svētības. Tajā ir vairāki 8 līdz12 minūšu video segmenti, kur izskaidrota priesterības atslēgu, pilnvaru un spēka būtība un tas, kā priesterība stiprina indivīdus, ģimenes un Baznīcu.

Kāda īpaša aina tika filmēta manas mātes vecvecmāmiņas Marijas Fīldingas Smitas mazītiņajā pionieru mājiņā. Viņa bija pravieša Džozefa Smita vecākā brāļa Hairama atraitne. Kā vientuļā māte viņa tik ļoti ticēja priesterībai, ka piesauca un paļāvās uz šo spēku, cenšoties audzināt un svētīt savus bērnus evaņģēlija mīlestībā un gaismā. Tagad par viņas ticību, drosmi un piemēru pateicas tūkstošiem uzticīgu Baznīcas vadītāju un Baznīcas locekļu, kas nākuši pasaulē kā viņas pēcnācēji.

Šī jaunā vadītāju apmācība tagad ir pieejama arī internetā — LDS.org mājaslapā, kur visi to var noskatīties, gūstot personīgu pieredzi. Jūs varat to skatīties tiešsaistē LDS.org mājaslapā, vai arī lejuplādēt savā datorā, viedtālrunī vai planšetdatorā.

Augstākais prezidijs ir lūdzis „stabu prezidijus un bīskapijas veltīt vienu vai vairākas staba vai bīskapijas padomes sanāksmes, lai noskatītos [visu] šo DVD. Staba un bīskapijas padomēm vajadzētu apspriest to, kā īstenot norādītās mācības” (Augstākā prezidija vēstule, 2013. g. 1. feb.).

DVD saturs iedvesmos un motivēs priesterības kvoruma, Palīdzības biedrības un Svētdienas skolas locekļus, jaunās sievietes un jaunos vīriešus (sevišķi tos, kas gatavojas misijai) un Sākumskolas bērnus, kā arī mēneša piektās svētdienas apvienotās nodarbības dalībniekus. Pēc tam padomes locekļi varēs iedrošināt indivīdus un vecākus izmantot šīs apmācības ģimenes lokā. Brāļi un māsas, šī vadītāju apmācība ir domāta katram Baznīcas loceklim. Vecāki, pārskatiet, apspriediet un pārrunājiet ar saviem bērniem, ko jūs esat mācījušies un sajutuši, un aiciniet viņus noskatīties šīs apmācības un darīt to pašu, lai jūsu ģimenes varētu tikt stiprinātas caur priesterību.

Jēzus teica:

„Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer” (Jāņa 7:37).

„Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai” (Jāņa 4:14).

„Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man …, tam būs dzīvības gaisma” (Jāņa 8:12).

Ja kāds no jums jūt, ka jūsu ticība vai liecība par Debesu Tēva ieceri nav tik stipra, cik vajadzētu, pievērsieties vēl vairāk mūsu Glābējam. Ļaujiet, lai Viņa gaisma un Viņa dzīvais ūdens stiprina jūs un jūsu ģimeni, līdzīgi kā neliels ūdens un gaismas daudzums atspirdzināja nonīkušo tomāta stādiņu.

Es sāku savu uzrunu, paužot godbijību un apbrīnu par visu, ko Dievs radījis ar Savu priesterības spēku. Es prātoju, līdzīgi kā droši vien vairums no jums, vai mums ir pa spēkam pilnībā aptvert Dieva spēku, kas māca un svēta mūs visus. Tas ir tik dižs, tik majestātisks, tik spēcīgs!

Džozefs Smits ir teicis: „Priesterība ir mūžīgs princips, un tas pastāvēja ar Dievu no mūžības un pastāvēs līdz mūžībai, bez dienu sākuma un gadu beigām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 104. lpp.).

Dievs dāsni dāvā Savu spēku tiem, kuri pieņem un godā Viņa priesterību, kas nodrošina mums apsolītās nemirstības un mūžīgās dzīves svētības.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus darbs tiek veikts ar priesterību. Tas ir spēks, ar kuru Debesu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls radīja šo Zemi un iedarbināja diženo laimes ieceri mūsu labumam. Kaut mēs būtu gudri un censtos stiprināt savu dzīvi, savu ģimenes dzīvi un Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas svētos ar Dieva priesterības spēku! To es pazemīgi lūdzu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.